Alņi ir pazīstami ar saviem masīvajiem ragiem, kuru izpletums var sasniegt 1,5 metrus. Tomēr katru gadu tie tos nomet, un tam ir pamatoti iemesli.
Kamēr ragi aug, tie ir pārklāti ar šķiedrainu ādu, pilnu ar asinsvadiem un nerviem. Šajā periodā tie ir īpaši jūtīgi. Vasaras beigās kauls sacietē, āda izžūst un sāk lobīties. Lai paātrinātu šo procesu, alņi berž ragus pret kokiem.
Katru gadu jauni ragi izaug lielāki un stiprāki, un to forma un izmērs ļauj noteikt dzīvnieka vecumu. Viengadīgiem alņiem redzami tikai mazi pauguri, divgadīgiem — plāni ragi, līdzīgi adatai, bet ar vecumu parādās arvien vairāk atzaru.
Ragi arī signalizē par alņa veselību un barošanos. Vecākiem īpatņiem tie vairs nav tik plaši. Zoologs V. Volkovs norādīja, ka lieli, zaraini ragi pievelk mātītes un liecina par tēviņa labu ģenētiku. Turklāt pārošanās periodā tēviņi izmanto tos cīņās par tiesībām pāroties — parasti uzvar tas, kuram ir iespaidīgāki ragi.
Tomēr ziemā ragi kļūst par lieku kravu. To svars var sasniegt 30 kg, un aukstajā laikā alnim jātaupa enerģija, lai iegūtu barību un saglabātu siltumu. Atšķirībā no briežiem, alņi neizmanto ragus aizsardzībai — no plēsējiem viņi aizsargājas ar spēcīgām kājām. Ar vienu triecienu alnis spēj nogalināt pieaugušu vilku. Tāpēc ragu nometšana nav tikai dabisks process, bet arī svarīgs izdzīvošanas mehānisms.
