Daudzās valodās pastāv izteiciens «atmiņa kā zivtiņai». Bet cik pareizs ir apgalvojums, ka zivis nespēj iegaumēt vairāk par trim sekundēm?
Atbilde ir viennozīmīga — tas ir mīts. Zinātniskie pētījumi jau sen ir atspēkojuši šo maldību. Patiesībā zelta zivtiņas (Carassius auratus), kurām bieži piedēvē ierobežotas iegaumēšanas spējas, ir atmiņa, kas var saglabāties nedēļām, mēnešiem un pat gadiem! Zinātnieki sāka to noskaidrot jau 50. gados.
Kalums Brauns, zivju speciālists no Macquarie universitātes Austrālijā, uzsver, ka zelta zivtiņas demonstrē tik iespaidīgu atmiņu, ka tās bieži izmanto dažādos pētījumos par zivju uzvedību. Lielākā daļa no šiem pētījumiem saistīta ar barošanu. Piemēram, ja zelta zivtiņas baro tikai no vienas akvārija puses, viņas ātri iegaumē, no kurienes nāk ēdiens, un sāk peldēt uz šo vietu, pat ja tur vairs nav barības. Šīs zivis spēj iegaumēt arī krāsas! Kad ēdiens tika pasniegts, izmantojot sarkanos un zilos pludiņus, viņas iegaumēja šos toņus un vienmēr devās uz to vietu, kur atradās ēdiens. Interesanti, ka pat pēc eksperimenta beigām viņas turpināja dot priekšroku noteiktai krāsai. Pēc Brauna teiktā, zelta zivtiņas arī veiksmīgi orientējas labirintos un var atrast izeju no tīkliem. Viņas spēj atkārtot šādus uzdevumus nedēļu un pat mēnešu garumā!
Tomēr precīzi noteikt, cik ilgi zivis spēj saglabāt atmiņas, ir grūti. Dažas atmiņas var izpausties biežāk, citas — retāk. Tam nepieciešami gadiem ilgi novērojumi. Viens ir skaidrs — zivtiņas spēj iegaumēt daudz vairāk nekā trīs sekundes!
Kāpēc cilvēki dažādās valstīs turpina ticēt šim mītam? Brauns pieļauj, ka tas saistīts ar to, ka lielākajai daļai cilvēku nav iespējas ikdienā vērot dzīvas zivis. Mums zivis paliek noslēpumaini un nesaprotami radījumi. Cilvēks labāk saprot sauszemes dzīvnieku uzvedību, tāpēc ūdens iemītnieku paradumi viņam saglabājas par noslēpumu.
