Neparastā taisnstūra zīlīšu forma aitām, kazām, briežiem un antilopēm — ne dabas kaprīze, bet svarīga evolūcijas pielāgošanās.
Šādas horizontālas zīlītes raksturīgas upuriem — dzīvniekiem, kuru acis izvietotas galvas sānos. Šī īpatnība ļauj tām iegūt gandrīz apļveida redzi un savlaicīgi pamanīt plēsēja tuvošanos.
Horizontāli izstiepta zīlīte pilda divas galvenās funkcijas. Pirmkārt, tā ļauj vairāk gaismas ienākt no sāniem, būtiski uzlabojot perifēro redzi. Tas ļauj kreisajai acij labāk redzēt, kas notiek pa kreisi un aiz muguras, un līdzīgi darbojas arī labā acs. Otrkārt, vertikāli šaura sprauga palīdz skaidrāk fokusēties uz ainavas horizontālajiem kontūriem, kas īpaši svarīgi, lai precīzi novietotu kājas, skrienot pa nelīdzenām virsmām.
Kopumā likums «vertikālas zīlītes — pie plēsējiem, horizontālas — pie upuriem» patiešām darbojas. Piemēram, kaķiem kā tipiskiem slēpto mednieku pārstāvjiem ir vertikālas zīlītes. Tomēr, pēc atsevišķu pētījumu autoru domām, no šī noteikuma pastāv izņēmumi, kuriem vēl nav viennozīmīga skaidrojuma un kas ne pilnībā iekļaujas esošajās teorijās.
