Suņi ir ļoti aktīvi radījumi. Viņi momentāni reaģē uz skaņām, kad kāds ienāk, cenšas pirmie izpētīt iepirkumus un pastāvīgi traucē, stāvot zem kājām. Pat kad mājdzīvnieks nolemj apgulties, tas bieži griežas ap sevi. Kāds ir šīs uzvedības iemesls?
Šī suņu interesantā uzvedība ir mantota no viņu senčiem, kuriem nācās "iekārtot" savu gulēšanas vietu. Neskatoties uz to, ka mājdzīvnieku suņi sen jau pielāgojušies dzīvei kopā ar cilvēkiem un viegli pakļaujas apmācībai, viņi saglabājuši dažus instinktus.
Kā norāda Leslie Irvin, kurš pēta dzīvnieku uzvedību, šis ieradums bija iedzimts senčos, lai nodrošinātu drošību un radītu "komfortablu vietu".
Vilki vienmēr pārvietojās baros un gulēja zem klajas debess. Tāpēc viņiem nebija pastāvīgas gulēšanas vietas, kur viņi varētu justies droši. Parasti vilki izmīdīja augsto zāli un zemaugu, lai izveidotu noslēgtu vietu sev un saviem kucēniem.
Attiecībā uz riņķveida kustību, tā saistīta ar drošību un sociālo hierarhiju. Pirmkārt, noteiktas vietas izmīdīšana palīdz atvairīt čūskas un kukaiņus. Otrkārt, barā pastāv stingra sociālā hierarhija, un dzīvnieks atzīmē savu vietu, izveidojot ap sevi apli.
