Tīklā var atrast daudz video, kuros mājdzīvnieki ar interesi seko bumbai spēlē, kas tiek translēta pa televizoru. Bet vai mājdzīvnieki patiešām spēj uztvert televizoru? Vai viņi apzinās to, kas notiek?
2012. gadā Lielbritānijā tika izlaista reklāmas filmiņa suņu barībai Bakers, izveidota ar mērķi pievērst uzmanību četrkājainajiem draugiem! Šajā filmiņā tika izmantotas augstfrekvences skaņas, kas nav pieejamas cilvēka dzirdei. Pieņēmums bija, ka suņi aktīvi reaģēs uz reklāmu, kas savukārt piesaistīs viņu saimnieku uzmanību. Tomēr praksē tas nestrādāja: daudzi suņi televizoram neizrādīja nekādu reakciju.
Šis gadījums ir diezgan ilustratīvs, jo teorētiski suņiem vajadzētu interesēties par skaņām, kas viņiem ir neparastas. Kāpēc daži no viņiem nereaģēja uz reklāmu, bet ar prieku skatījās video par savvaļas dzīvniekiem?
Ko redz suņi?
Runājot par krāsu uztveri, televīzija suņiem neatšķiras no reālās dzīves. Viņiem ir dikromātiska redze, kas nozīmē, ka viņi pasauli redz divās pamatkrāsās — dzeltenā un zilā (atšķirībā no cilvēkiem, kuriem ir trīskrāsu redze un kuri spēj uztvert visu krāsu spektru).
Uzskata, ka suņiem ir arī nedaudz miglaina redze, taču svarīgāks ir fakts, ka viņi apstrādā kadru ātrumu jeb ekrānu «mirgošanas saplūšanu» citādi nekā cilvēki. Mēs uztveram kustību pie ātruma no 16 līdz 20 kadriem sekundē, kamēr suņiem nepieciešami 70 kadri sekundē vai vairāk. Ja viņi skatās uz vecu televizoru, tas var viņiem atgādināt ātri pāršķirstītu grāmatu vai pat stroboefektu. Mūsdienu televizori, kas nodrošina augstāku kadru ātrumu, var suņiem šķist pievilcīgāki.
Tomēr pat ja suns redz attēlu, tas negarantē, ka viņš tam pievērsīsies. Parasti suņi reaģē uz tām pašām lietām, kas piesaistītu viņu uzmanību reālajā dzīvē. Tās nav tikai vizuālas pazīmes, bet arī skaņas (piemēram, riešana, rotaļlietu čīkstēšana vai pavēles).
Pētījumā, kas publicēts žurnālā Animal Cognition 2013. gadā, zinātnieki novēroja deviņus suņus, lai noskaidrotu, vai viņi spēj atšķirt citus suņus ekrānā no citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem. Neskatoties uz nelielo izlases lielumu, rezultāti parādīja, ka suņi spēj atpazīt savus sugas radiniekus uz ekrāna. Tomēr speciālisti norāda, ka tas nenozīmē, ka suns vienmēr reaģēs uz citiem dzīvniekiem televizorā. Kādā brīdī viņš var kļūt nejūtīgs pret šādu signālu un vienkārši zaudēt interesi.
Interesanti, ka pētījumā 2017. gadā, kas publicēts International Journal of Human-Computer Studies, zinātnieki atklāja, ka kadri ar citiem dzīvniekiem (ne suņiem) mājdzīvnieku uzmanību vispār nepiesaista!
Un kā ir ar kaķiem?
Vienā pētījumā zinātnieki lika 125 patversmes kaķiem skatīties televizoru (līdz trim stundām dienā). Mājdzīvniekus sadalīja piecās grupās, kurām rādīja dažādas programmas. Vidēji kaķi televīzijas skatīšanās laikā pavadīja vien 6,1 % no laika. Kad viņi to darīja, parasti viņi vēroja medījumu.
Kā redzams, gan suņus, gan kaķus daudz vairāk interesē tas, kas notiek reālajā pasaulē. Iespējams, mums būtu ko mācīties no viņu dzīvesprieka!
