Pētījums, ko veica biologu un veterināru komanda no Bristoles universitātes Medicīnas skolas, aptvēra 600 veselus mājas suņus un parādīja, ka barošana ar neapstrādātu gaļu noveda pie zarnu nūjiņas parādīšanās, kas ir rezistenta plaši lietotajam antibiotikam ciprofloksacīnam. Tas var apdraudēt ne tikai dzīvnieku, bet arī to īpašnieku veselību. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā One Health.
Ciprofloksacīns ir antibiotika no fluorhinolonu grupas, ko izmanto dažādu bakteriālu infekciju ārstēšanai cilvēkiem un dzīvniekiem. Pasaules Veselības organizācija to ir iekļāvusi prioritāro un kritiski svarīgo antibiotiku sarakstā. Baktēriju rezistences attīstība pret šo preparātu var radīt nopietnu draudu miljoniem dzīvību. Zarnu nūjiņa var izraisīt urīnceļu infekcijas, kā arī novest pie asinsrites infekcijām un bīstamas sepses. Ja baktērija ir rezistenta pret galvenajām antibiotikām, piemēram, ciprofloksacīnu, infekciju ārstēšana kļūst ievērojami sarežģītāka, un pacientu ar rezistentiem celmiem mirstības risks palielinās.
Pētījumā zinātnieki pārbaudīja 600 suņu par klātbūtni rezistentas zarnu nūjiņas un savāca datus no mājdzīvnieku īpašniekiem par uzturu, dzīves apstākļiem un suņu pastaigām, kā arī par antibiotiku lietošanu.
Statistiskā analīze atklāja, ka vienīgais nozīmīgais faktors, kas saistīts ar inficēšanos un rezistentas zarnu nūjiņas izdalīšanu ar izkārnījumiem suņiem, bija to barošana ar neapstrādātu gaļu.
«Lēmums dot sunim neapstrādātu gaļu nozīmē, ka cilvēkam gandrīz noteikti nāksies saskarties ar neapstrādātu gaļu. Mūsu pētījums skaidri parāda, ka šāda barošana arī nozīmē, ka mājdzīvnieku īpašnieki var mijiedarboties ar mīluli, kas izdala rezistentu zarnu nūjiņu,» norādīja Metjū Eivison, Bristoles universitātes molekulārās bakterioloģijas profesors un pētījuma vadītājs.
Zinātnieki paskaidroja, ka neapstrādāta gaļa, ko mūsdienās piedāvā cilvēkiem vai mājdzīvniekiem lietošanai, ar lielu varbūtību var būt inficēta ar pret antibiotikām rezistentu zarnu nūjiņu. Tomēr, gatavojot pārtiku, baktērijas iet bojā, un, ja ievēro piesardzību un rūpīgi nomazgā rokas pēc darba ar neapstrādātiem produktiem, var samazināt inficēšanās risku. Tomēr suņu barībai nereti nav paredzēta termiskā apstrāde.
Zinātnieku ieteikumi mājdzīvnieku īpašniekiem
Pētnieki uzsver, ka var veikt individuālus pasākumus, lai samazinātu risku, ka šāda baktērija nonāktu organismā.
Pāriet uz citu barību, izslēdzot neapstrādātu gaļu, un izvēlēties augstas kvalitātes gaļu, ko var pagatavot.
Izvēloties neapstrādātu barību, dot priekšroku dzīvnieku gaļai no fermām, kur kritiski svarīgo antibiotiku izmantošana ir minimāla.
Tāpat nepieciešama stingrāku noteikumu ieviešana šajā nozarē:
veicināt neapstrādātas suņu gaļas ražotājus iegādāties izejvielas no fermām ar atbilstošu antibiotiku lietošanas politiku;
veikt gaļas testēšanu uz pret antibiotikām rezistentām baktērijām pirms pārdošanas.
Zinātnieki uzskata, ka pieļaujamā svaigās gaļas baktēriju daudzuma prasībām uzņēmumiem jābūt stingrākām, ja cilvēce vēlas izvairīties no atgriešanās laikos, kad mums nebija medikamentu pret visvienkāršākajām baktērijām, kas kļuva nāvējošas.
