Jau kopš seniem laikiem cilvēki saista dzīvniekus ar veiksmi — šis uzskats ir iesakņojies totemisma koncepcijā.
Ticība garīgai saiknei starp cilvēkiem un citiem dzīvajiem radījumiem pastāv jau tūkstošiem gadu. Katra cilts uzskatīja, ka tā radušies no noteiktas dzīvnieku sugas. Lai godinātu šos dzīvniekus, ciltis nogalināja savus aizbildņus un veidoja totemus no to daļām.
Totemisma elementi sastopami arī mūsdienu sabiedrībā. Sporta komandas izmanto talismanus, bet politiskās partijas bieži izvēlas noteiktus dzīvniekus kā simbolus vai maskotus.
Bet kā ar truša kājiņu?
Lielākā daļa vēsturnieku uzskata, ka kelti aptuveni 600. g. p. m. ē. pirmie saistīja trušus ar veiksmi. Jānorāda, ka bija runa par zaķi, tomēr tolaik daudzi eiropieši zaķus un trušus sajauca.
Tā kā zaķis mīt zemes alās, kelti uzskatīja, ka šis dzīvnieks komunicē ar pazemes pasauli, ar dieviem un gariem. Uzskatīja, ka zaķim ir cilvēkiem nepieejamas zināšanas. Cilvēki piedzimst ar aizvērtām acīm, savukārt truši piedzimst ar plaši atvērtām acīm, un kelti ticēja, ka šis dzīvnieks nes pasaulē gudrību.
Vēl viena trušu īpatnība ir to augstā vairošanās spēja. Folkloristi apgalvo, ka senās civilizācijas bieži izmantoja kāju kā fālistisku simbolu. Totemu kājas veicināja sieviešu auglību.
