Saskaņā ar Kalifornijas universitātes zinātnieku pētījumu bonobo un šimpanzēm piemīt visilgstošākā atmiņa starp dzīvniekiem. Šie primāti spēj atcerēties radiniekus, ar kuriem viņi bija mijiedarbojušies agrāk, pat pēc vairākām desmitgadēm šķiršanās.
«Iegūtie dati liecina par visilgstošāko ilgtermiņa atmiņu, kas jebkad reģistrēta dzīvniekos. Tas ir viens no pirmajiem pētījumiem, kas demonstrēja, ka pērtiķu atmiņas veidojas viņu sociālo saišu ietekmē», — sacīja pētniece Lora Lūisa, ko citēja The Guardian.
Eksperimenta ietvaros 26 bonobo un šimpanzēm rādīja radinieku fotogrāfijas. Dzīvniekiem vienlaikus tika rādīti divi attēli: viens ar svešinieku, bet otrs — ar bijušu grupas biedru, kurš vai nu jau bija miris, vai tika pārvietots vismaz pirms deviņiem mēnešiem. Zinātnieki fiksēja skatiena virzienu un pērtiķu reakciju.
Rezultāti parādīja, ka vidēji dzīvnieki ilgāk skatījās uz pazīstamu īpatņu attēliem, īpaši izceļot tos, ar kuriem tiem iepriekš bijušas labas attiecības. Visiespaidīgākais rezultāts tika fiksēts bonobo vārdā Luīza, kura atpazina savu māsu un brālēnu pēc 26 gadu ilgas šķiršanās.
Pētnieki norādīja, ka nepieciešami papildu eksperimenti, lai noskaidrotu, kāpēc šāda veida ilgtermiņa atmiņa ir atbalstīta dabiskās atlases dēļ. Tomēr viņi pieļauj, ka viena no iespējām var būt tā, ka mātītes parasti pamet dzimtās grupas pēc reproduktīvā vecuma sasniegšanas, lai izvairītos no tuvas radniecīgas vairošanās. Spēja ilgi saglabāt atmiņā radinieku tēlus var būt noderīga šādos sociālajos apstākļos.
