Ziemeļbrieži, līdzīgi citiem ruminantiem, lielu daļu laika veltī barības košļāšanai, lai atvieglotu tās gremošanu kuņģī. Viņi to dara tik ilgi, ka gulēšanai viņiem paliek tikai dažas stundas. Lai apmierinātu miega vajadzību, ziemeļbrieži pielāgojušies gulēt tieši košļājot!
Jau ilgu laiku zinātniekus interesēja, kā ziemeļbrieži saglabā aktivitāti ziemas Arktikā, kamēr daudzi citi dzīvnieki iet ziemas miega, un kas ļauj tiem vasarā būt modriem gandrīz 24 stundas diennaktī. Lai noskaidrotu šo jautājumu, Norvēģijas un Šveices biologu komanda gada garumā izpētīja četru Eirāzijas tundras ziemeļbriežu (Rangifer tarandus tarandus) mātīšu uzvedību, izmantojot neinvazīvu elektroencefalogrāfiju (EEG).
Novērošanas noritēja slēgtā telpā ar kontrolētu apgaismojumu un stabilu temperatūru, un dzīvniekiem bija neierobežota pieeja barībai. Rezultātā noskaidrojās, ka brieži dažādos gadalaikos gulēja aptuveni vienādu laiku. Vidēji diennaktī tās pavadīja 5,4 stundas lēnā miegā, nedaudz mazāk nekā vienu stundu ātrajā miegā un gandrīz 3 stundas košļājot barību.
Tomēr polārās vasaras periodā miega laiks būtiski samazinājās.
Izdevīga prasme
Pētnieki tālāk analizēja EEG datus, meklējot smadzeņu viļņus, kas rodas lēnās miega fāzes laikā, kad notiek spēku atjaunošanās. Pētījuma gaitā šie viļņi tika fiksēti tajos brīžos, kad ziemeļbrieži košļāja barību. Tas bija pirmais rādītājs, ka šie dzīvnieki iemācījušies gulēt ēšanas laikā.
Otrs rādītājs bija tas, ka košļājot brieži saglabāja mieru, bieži ar aizvērtām acīm.
Pamošanās stāvoklī dzīvnieki aktīvi reaģēja uz kaimiņu kustībām ēšanas laikā, kamēr miega stāvoklī tam nepievērsa nekādu uzmanību un būtiski samazināja savu fizisko aktivitāti.
Tādējādi šī prasme ļauj briežiem palikt aktīviem pēc iespējas ilgāk polārās vasaras laikā, kad barība kļūst vispieejamākā. Pateicoties tam, tie ātri pieņemas svarā un efektīvi gatavojas bargajām Arktikas ziemām.
