Arctica islandica gliemezis vārdā Mins, atrasts pie Islandes krastiem, uzstādīja absolūtu ilgdzīvotības rekordu starp zinātnē zināmiem individuāliem (nekoloniāliem) dzīvniekiem.
Sākotnējais tā čaulas gada gredzenu saskaitījums parādīja vecumu vairāk nekā 405 gadu, tomēr vēlāk radiouglja analīze precizēja skaitli — 507 gadi. Tas nozīmē, ka Mins piedzima apmēram 1499. gadā, Ming dinastijas valdīšanas laikā Ķīnā, un nodzīvoja okeāna dziļumos visu Jaunā laikmeta vēsturi — no Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem līdz interneta laikmetam.
Šīs radības (Arctica islandica) neticamo ilgmūžību zinātnieki saista ar ārkārtīgi palēninātu vielmaiņu, zemu skābekļa patēriņu un, iespējams, unikāliem gēniem, kas nodrošina augstu šūnu atjaunošanās efektivitāti. Šīs sugas pārstāvji, kurus bieži ķer ēšanai Jaunajā Anglijā, parasti dzīvo simtiem gadu, tomēr Minsa vecums izrādījās izņēmums pat starp tiem.
Traģiskā ironija ir tā, ka rekords tika atklāts tikai brīdī, kad tas tika pārtraukts: gliemezis gāja bojā 2006. gadā, kad to pacēla no jūras dibena un sasaldēja turpmākai izpētei.
Tādējādi vecākais no mums zināmajiem Kolumba laikabiedriem krita par zinātniskās ziņkārības upuri. Šī vēsture spilgti parāda, cik trausli var būt unikāli pagātnes liecinieki, kas slēpjas okeāna dziļumos, un cik viegli cilvēka ziņkārība spēj tos iznīcināt.
