Ģenētiskā analīze seno kaķu atliekām parādīja, ka Ķīnas iedzīvotāji krietni agrāk mijiedarbojās ar kaķiem nekā uzskatīts iepriekš, tomēr tie nebija mājas dzīvnieki. Pie šāda secinājuma nonāca pētnieki, kas publicēja darbu žurnālā Cell Genomics.
Ilgus gadus arheologi Ķīnas teritorijā ir atraduši kaķu kaulus, kuru vecums ir apmēram 5,4 tūkstoši gadu. Šos atradumus tradicionāli pieskaitīja agrīnajiem mājas kaķiem. Tomēr DNS izpēte mainīja priekšstatus: atliekas pieder savvaļas bengāļu kaķim (Prionailurus bengalensis).
Zinātnieki secināja, ka šie plēsēji dzīvoja cilvēku apmetņu tuvumā. Viņi izmantoja pieejamo pārtiku un patvērumus, taču nebija pieradināti. Bengāļu kaķi saglabāja neatkarību un brīvi pārvietojās, nebūdami cilvēka kontrolē.
Pētījuma dati liecina, ka šādi dzīvnieki dzīvoja blakus cilvēkiem ilgu laiku — aptuveni no 3400. g. p.m.ē. līdz 200. g. m.ē. Vienlaikus pētnieki neatrada ģenētiskas pazīmes par savvaļas bengāļu kaķu krustošanos ar mājas kaķiem.
Darba autori arī norāda, ka pagāja gadsimti starp bengāļu kaķu izzušanu no apmetnēm un īstu mājas kaķu parādīšanos Ķīnā. Agrākie arheoloģiskie atradumi, kuri viennozīmīgi attiecināmi uz Felis catus, datēti apmēram ar 730. g. m.ē.
Tādējādi ilgstoša cilvēku un kaķu līdzāspastāvēšana senajā Ķīnā notika bez pilnvērtīgas pieradināšanas, un mums ierastie mājas kaķi reģionā parādījās ievērojami vēlāk.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru