Kolumbijas vides ministrija ir uzsākusi programmu, kas vērsta uz dzīvnieku izvešanu un iznīcināšanu, kas apdraud valsts bioloģisko daudzveidību. Visnozīmīgākais invazīvais veids ir hipopotāmi, ko valstī ievedis „kokaīna barons” Pabls Eskobars un kuri negaidīti vairojušies.
Kolumbija ir uzsākusi jaunu kampaņu, lai sterilizētu invazīvos hipopotāmus. Līdz 2023. gada beigām plānots noķert, anestizēt un sterilizēt 20 hipopotāmus. Šī programma ir daļa no valdības stratēģijas, lai samazinātu strauji augošo hipopotāmu populāciju, kas apmetusies uz Magdalenas upes.
Papildu pasākumi ietver hipopotāmu nosūtīšanu uz rezervātiem un zooloģiskajiem dārziem ārzemēs, kā arī, kas izraisa strīdus, dažu dzīvnieku iznīcināšanu. Kolumbijas vides ministre Susana Muhamad paziņoja par šo plānu preses konferencē.
„Ir jautājumi par to, kā tiks īstenots šis process, īpaši eitanāzija, bet šķiet, ka valdība virzās pareizajā virzienā,” uzsvēra Horhe Moreno-Bernals, bioloģijas speciālists no Ziemeļu universitātes Barranquillā (Kolumbija).
„Mums ir ļoti maz laika, lai novērstu neatgriezeniskas sekas videi un ekosistēmai,” piebilda Muhamad preses konferencē.
Hipopotāmi Kolumbijā, kas tiek uzskatīti par lielākajiem invazīvajiem dzīvniekiem pasaulē, apmetās lauku apvidū pēc bēgšanas no narkobaronu Pabla Eskobara īpašumiem. 1980. gados Eskobars nelikumīgi ieveda valstī četrus hipopotāmus (Hippopotamus amphibius). Pēc viņa nāves 1993. gadā tēviņš un trīs mātītes ātri vairojās, pateicoties sausuma un plēsēju trūkumam — faktoriem, kas parasti ierobežo hipopotāmu skaitu viņu dzimtajā Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.
Saskaņā ar pētījumu, ko veica Kolumbijas vides ministrija un publicēja aprīlī, valstī pašlaik ir 181–215 hipopotāmu. Saskaņā ar vienu no populācijas pieauguma modeļiem līdz 2050. gadam to skaits var pārsniegt 1000 indivīdu, ja netiks veikti kontroles pasākumi.
Ekologi izsaka bažas, ka šie masīvie dzīvnieki, kuru svars var sasniegt 3 tonnas, ar saviem izkārnījumiem maina Kolumbijas galvenās upes sastāvu un konkurē ar citiem sugu pārstāvjiem, piemēram, kapibaru (Hydrochoerus hydrochaeris), par dzīvesvietu un resursiem.
Susana Muhamad norādīja, ka pēc aprīlī publicētā pētījuma, kurā tika sniegti dati par hipopotāmu nodarīto kaitējumu un ieteikti risinājumi problēmai, valdība nolēma veikt pasākumus.
„Viens no galvenajiem secinājumiem ir tas, ka nav vienotas stratēģijas hipopotāmu populācijas kontrolei un to ietekmei uz vidi,” teica Muhamad intervijā Nature.
Kā kontrolēt hipopotāmu populāciju
Pirmais solis būs sterilizācijas kampaņa, kurai valdība šogad ir piešķīrusi 808 miljonus peso (200 tūkstoši ASV dolāru). Katrs kastrācijas operācija prasīs komandai, kas sastāv no astoņiem cilvēkiem — veterinārārstiem, tehniķiem un palīgpersonālu — no sešām līdz astoņām stundām. Saskaņā ar Davidu Echeverri, bioloģiskās daudzveidības, aizsargājamo teritoriju un ekosistēmu pakalpojumu pārvaldes nodaļas vadītāja reģionālajā vides aizsardzības iestādē, kas atbild par kampaņas īstenošanu, līdz šim jau ir veiktas trīs sterilizācijas operācijas. Nākamajos gados plānots palielināt sterilizāciju skaitu līdz 40 hipopotāmiem gadā.
Pētnieki uzsver, ka šis process būs lēns un dārgs. „Sterilizācija ir tikai pirmais solis uz citām stratēģijām. Ir jāīsteno visas trīs stratēģijas vienlaikus,” saka Rafaels Moreno, ekoloģijas speciālists, kurš piedalījās hipopotāmu pētījumā, ko pasūtījusi ministrija.
Muhamad informēja Nature, ka efektīvāka stratēģija būtu dzīvnieku eksports. Preses konferencē viņa norādīja, ka ministrija ir saņēmusi „konkrētu” piedāvājumu no pircēja no Indijas, kurš ir gatavs ņemt 60 indivīdus, un ka Indijas vides aizsardzības iestādes apsver šo piedāvājumu.
Pētnieki, kuri sazinājās ar Nature, skeptiski vērtē eksporta plānu, jo uzskata to par potenciāli dārgu un loģistiski sarežģītu. Saskaņā ar Ernesto Zazuētu, rezervāta Ostok īpašnieku Ziemeļmeksikā, kurš ir ieinteresēts saņemt daļu dzīvnieku, 60 hipopotāmu izvešana uz Indiju un vēl 10 uz Meksiku izmaksās kopumā apmēram 3,5 miljonus dolāru.
Kolumbijas valdība segs sterilizācijas un, iespējams, eitanāzijas izmaksas, bet eksports tiks apmaksāts no zooloģiskajiem dārziem vai rezervātiem, kas uzņem hipopotāmus, norādīja Muhamad intervijā Nature.
Problēmas pie horizonta
Lai gan pētnieki, ar kuriem sazinājās Nature, ir priecīgi, ka valdība virzās uz priekšu ar savu plānu hipopotāmu populācijas kontrolei, viņi ir noraizējušies, ka pārāk liela uzmanība tiek pievērsta sterilizācijai, kamēr par divām citām, efektīvākām stratēģijām ir runāts pārāk maz. Saskaņā ar Moreno teikto, pēc sterilizācijas dzīvniekiem ideālā gadījumā jābūt izolētiem vai eksportētiem. Atgriešana lauku apvidū, kur tie varētu turpināt nodarīt kaitējumu videi, nav saprātīga. Iepriekšējās sterilizācijas mēģinājumi bija neefektīvi, jo hipopotāmi vairojās ātrāk, nekā tos varēja noķert un operēt.
Ekologi apgalvo, ka iznīcināšana būs nepieciešama. Tomēr šī iniciatīvas daļa, visticamāk, saskarsies ar juridiskām grūtībām. 2009. gadā, kad internetā parādījās miruša hipopotāma fotogrāfija, sabiedrība izteica sašutumu, kas noveda pie populācijas samazināšanas darbu pārtraukšanas.
Muhamad informēja Nature, ka vides ministrija strādā ar ekspertiem pie „ētiskā eitanāzijas protokola” izstrādes, kas tiks „apspriests dažādās ekspertu komitejās, lai nodrošinātu tā efektivitāti un stingrību”.
„Atkarībā no tā, cik daudz indivīdu mēs varēsim eksportēt un cik daudz izdosies sterilizēt, mēs redzēsim, cik daudz dzīvnieku būs jāiznīcina,” piebilda viņa.
