Pētījumi rāda, ka suņi mācās vārdus tāpat kā bērni. Suņu smadzenes neatšķir līdzīgus vārdus, piemēram, "sēdēt" un "tiesāt", tāpat kā mazuļa smadzenes līdz 14 mēnešu vecumam, kurš nepievērš uzmanību sīkām atšķirībām vārdos. Tomēr pieaugot bērna smadzenes sāk fiksēt katru skaņas atšķirību runā un atšķir pat ļoti līdzīgus vārdus. Suņi, savukārt, spēj atšķirt atsevišķas skaņas, bet to kognitīvās spējas neļauj viņiem koncentrēties uz visām skaņām vārdā.
Mācīties vārdus atsevišķi — tas ir viens, bet atšķirt tos runas plūsmā — pavisam kas cits. Vārdi ir noteiktas skaņu kombinācijas, kas biežāk sastopamas noteiktos kontekstos. Lai gan vārdu ir daudz, runas skaņām var izdalīt noteikumu, saskaņā ar kuru noteiktas kombinācijas tiks dzirdētas daudz biežāk. Tieši tā mūsu smadzenes mācas atšķirt vārdus: tās novērtē skaņu kombināciju biežumu, mācas izcelt zilbes un to kombinācijas, kas ļauj tām atšķirt vārdus vienu no otra; šis process sākas jau astoņu mēnešu vecumā.
Kā varētu pieņemt, suņu smadzenes izmanto līdzīgu metodi vārdu atšķiršanai. Budapeštas universitātes pētnieki, kuri jau sen nodarbojas ar suņu kognitīvo spēju izpēti un par kuriem mēs jau esam rakstījuši, analizēja suņu smadzeņu aktivitāti, kad tiem tika izrunāti dažādi vārdi. Saskaņā ar elektroencefalogrammas datiem bija redzams, ka suņu smadzenes atšķirīgi reaģē uz vārdiem, kurus tās dzird biežāk, un uz tiem, kas dzirdami retāk. Īpaši interesanti, ka smadzenes arī demonstrēja atšķirības reakcijā uz runas skaņām, kas bieži nāk kopā, salīdzinot ar tām, kas sastopamas retāk — šajā gadījumā visi vārdi tika izvēlēti tā, lai skanētu ar vienādu biežumu. Tas liecina, ka suņu smadzenes fiksē gan vārdu biežumu, gan zilbju biežumu.
Ar magnētiskās rezonanses tomogrāfijas palīdzību izdevās noskaidrot, ka vārdu atšķiršanā piedalās divas smadzeņu zonas. Pirmā ir bazālās ganglijas, bet otrā — dzirdes zona puslodes garozā. Bazālās ganglijas aktivizējās spēcīgāk, kad suņi saskārās ar neskaidru runas plūsmu, kurā nebija dzirdams neviens vārds; savukārt dzirdes garoza izrādīja lielāku aktivitāti, kad runā bija konkrēti vārdi.
Tādējādi suņu smadzeņu mehānisms vārdu atšķiršanā ir līdzīgs cilvēku smadzeņu mehānismam. Rodas jautājums: vai šī suņu spēja ir tikai viņu īpatnība, ko mantojuši no saviem savvaļas priekštečiem, vai arī viņi ir iemācījušies atšķirt vārdus tūkstošgades kopdzīves laikā ar cilvēkiem. Jebkurā gadījumā neironu mehānismi, kas atbild par vārdu atšķiršanu, nav unikāla cilvēka iezīme, un varētu domāt par jaunu suņu šķirņu izveidi, kurām šis mehānisms darbotos vēl efektīvāk.
Atstāt komentāru