Dodoties ceļojumā, plēsēji no suņu un kaķu dzimtas ievēro dažādas stratēģijas: pirmie ievēro ierastās maršrutus, otrie klīst kā pagadās.
Par to raksta autoru grupa nesenajā rakstā PNAS – simt septiņdesmit deviņi pētnieki no dažādiem zinātniskajiem centriem, kuri analizēja GPS sensoru datus, kas pievienoti vairāk nekā 1200 plēsējiem.
Plēsēji piederēja pie trīsdesmit četriem veidiem – kojoti, lapsas, vilki, leopardu, lūši, lauvas un citi, kopumā, kā tika teikts, suņu un kaķu dzimtas. Vienmēr tika uzskatīts, ka tie un citi pa savu teritoriju pārvietojas nejauši, un šī nejaušība tika iekļauta parastajās ekoloģiski matemātiskajās modeļos.
Bet tagad izrādījies, ka suņu dzimtas pārstāvji izmanto vairāk vai mazāk pastāvīgas takas, kuras viņi izvēlas, atceras un izmanto atkārtoti; kaķu dzimtas pārstāvji savukārt apiet savus apgabalus ar vairāk nejaušiem, nepastāvīgiem maršrutiem.
Visticamāk, šī atšķirība saistīta ar to, ka suņu dzimtas pārstāvjiem ir spēcīgāka oža, un tādēļ viņi var izvēlēties sev pastāvīgu ceļu, no kura viņiem būs ērti izpētīt visu pārējo teritoriju. Kaķu dzimtas pārstāvjiem, ar viņu vājāko ožu, nākas iet te un tur, lai nepalaistu garām neko svarīgu, un tajā pašā laikā viņiem ir augstāks risks uzdurties nepatikšanām, kuras suņu dzimtas pārstāvji var sajust no tālākas distances.
Atstāt komentāru