Kāpēc migrējošās putni var apmaldīties? 0 98

Geomagnētiskās vētras

Saules vētras traucē Zemes magnētisko lauku, ko cilvēki var just tikai netieši kā traucējumus tehnoloģiskajās sistēmās. Bet putniem, kuriem ir magnētorecepcijas spēja (magnētisko lauku uztvere), šie traucējumi var kļūt par nopietnu problēmu.

Pēdējos gados veiktie pētījumi rāda, ka spēcīgu geomagnētisko traucējumu laikā migrējošo putnu skaits samazinās aptuveni par 10 %. Savukārt tie, kas tomēr dodas ceļā, uzvedas neparasti. Piemēram, viņi dod priekšroku nepretoties vējam, bet lidot tur, kur tas viņus virza. Tas var novest pie tā, ka putni apmaldās un riskē nonākt tālu no savas gaidāmās dzīvesvietas.

Īpaši spēcīgi geomagnētiskās vētras ietekmē putnus rudenī migrācijas laikā. Tas var būt saistīts ar to, ka rudenī siltajās zemēs aizlido vairāk jauno putnu, kas izšķīlušies pavasarī. Viņiem tā ir pirmā ceļojums. Un, iespējams, viņu iekšējā virziena sajūta nav tik smalki noregulēta kā pieredzējušiem putniem.

Ekstremāli laika apstākļi

Spēcīgi vētras, orkāni, miglas un citi nelabvēlīgi laika apstākļi var nopietni traucēt putnu migrāciju. Atšķirībā no geomagnētiskajiem traucējumiem, kas ietekmē iekšējo navigācijas sistēmu, slikti laika apstākļi rada fiziskus šķēršļus lidošanai. Spēcīgi vēji var novirzīt putnus no plānotā maršruta, bet ilgstoši lietus vai miglas neļauj orientēties pēc vizuālajiem orientieriem — zvaigznēm, saules, ainavas īpatnībām.

Īpaši bīstami migrējošiem putniem ir tropiskie cikloni un orkāni, kas var aiznest putnus uz milzīgiem attālumiem. Ir zināmi gadījumi, kad putni no Karību jūras reģiona un Ziemeļamerikas austrumu krasta nonākuši Eiropā, iekļūstot spēcīgajos orkāna gaisa plūsmās.

Gaismas piesārņojums

Mūsdienu pilsētās mākslīgā apgaismojuma ir kļuvusi par nopietnu problēmu migrējošiem putniem, īpaši tiem veidiem, kas migrē naktī. Spilgtais pilsētas gaismu apgaismojums var dezorientēt. Šis fenomens ir īpaši pamanāms miglainās naktīs ar zemu mākoņu segumu, kad gaisma atspoguļojas no mākoņiem un rada mirdzumu virs pilsētām.

Putni, kurus mākslīgais apgaismojums ir apmulsis, bieži riņķo ap gaismas avotiem līdz pilnīgai izsīkumam, saskaras ar ēkām vai kļūst par vieglu laupījumu plēsējiem. Tie, kam izdodas izdzīvot, bieži nonāk pilnīgi nepazīstamā teritorijā, tālu no saviem ierastajiem migrācijas ceļiem.

Īpaši bīstami ir augstceltnes, bākas un apgaismotas sakaru torņi. Migrējošie putni var tos sajaukt ar zvaigznēm vai citiem debesu orientieriem, kas noved pie fatālām kļūdām. Pētījumi rāda, ka tikai Ziemeļamerikā katru gadu miljoniem putnu iet bojā saskarē ar ēkām, no kurām daudzas notiek migrācijas laikā.

Antropogēnās ainavas izmaiņas

Kad ierastie orientieri izzūd, putni var apmaldīties. Lieli mākslīgi objekti — augstceltnes, elektrības līnijas, vēja elektrostacijas — rada papildu fiziskus šķēršļus un bīstamības avotus. Turklāt mežu izciršana, purvu nosusināšana un infrastruktūras būvniecība iznīcina tradicionālās apstāšanās vietas, kur putni atpūšas un barojas ilgstošu lidojumu laikā.

Īpašu problēmu rada milzīgie stikla fasādes mūsdienu ēkās, kuras putni neuztver kā šķērsli. Debesu atspoguļojums stiklos dezorientē. Savukārt ūdenstilpes ar mākslīgu apgaismojumu var apmulsināt ūdensputnus, kuri tās pieņem par dabiskām ūdenstilpēm un veic neplānotas nosēšanās.

Ģenētiskie traucējumi

Neskatoties uz to, ka spēja orientēties ir ģenētiski ieprogrammēta putniem, dažreiz šajā sarežģītajā sistēmā notiek traucējumi. Jaunie putni, kas veic savu pirmo migrāciju, ir īpaši neaizsargāti.

Daži pētnieki uzskata, ka tieši šādas navigācijas kļūdas ir pamatā sugu izplatīšanai un jaunu migrācijas ceļu veidošanai. Tomēr mūsdienu apstākļos, kad pastāv daudz cilvēka radītu bīstamību, šādas kļūdas biežāk beidzas ar putnu bojāeju.

Patiesībā kāds viens faktors reti darbojas izolēti. Visbiežāk putni apmaldās vairāku nelabvēlīgu apstākļu dēļ. Piemēram, geomagnētiskais traucējums var novirzīt kursu, pēc tam putns var nonākt, piemēram, orkānā. Kad tas lidos virs lielas pilsētas, noguris un dezorientēts, mākslīgais apgaismojums var to pilnībā apmulsināt.