Budapeštas Veterinārmedicīnas universitātes zinātnieku grupa veica starptautisku pētījumu par veterinārārstu psihisko veselību Eiropā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Frontiers in Veterinary Science.
Pētījuma laikā autori aptaujāja vairāk nekā 700 speciālistu no Ungārijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas un vairākām citām valstīm. Anketas attiecās gan uz ikdienas stresa situācijām (piemēram, saziņa ar dzīvnieku īpašniekiem, nepieciešamība noteikt diagnozi "uzreiz un bez kļūdām" vai eitanāzijas veikšana), gan uz nopietnākām tēmām (psihisko slimību klātbūtne, medikamentu lietošana un pašnāvības domas).
Saskaņā ar pētnieku datiem gandrīz ceturtā daļa respondentu (24,4%) ziņoja, ka iepriekš viņiem diagnosticētas psihiskās traucējumi, bet apmēram 22% lietoja psihotropās zāles. Gandrīz visi aptaujātie (94,3%) bija dzirdējuši par pašnāvību gadījumiem starp kolēģiem, un katrs trešais personīgi pazina kādu, kurš izdarījis pašnāvību. Tajā pašā laikā lielākā daļa neziņoja par savām pašnāvības domām, bet atzina augstu stresa līmeni.
Galveno spiediena avotu speciālisti nosauca klientu gaidas: dzīvnieku īpašnieki bieži vēlas, lai diagnozi noteiktu uzreiz un bez papildu analīzēm. Tas īpaši izpaudās veterinārārstiem no Ungārijas un Vācijas. Turklāt pētījums parādīja, ka visvairāk neaizsargātās grupas ir jauni ārsti, sievietes un tie, kuri strādā vairāk nekā 40 stundas nedēļā vai praktiski neņem atvaļinājumu.
Zinātnieki uzsvēra, ka viņu dati nav tieši attiecināmi uz visiem veterinārārstiem Eiropā, jo izlase nebija nejauša, un pētījums bija aprakstoša rakstura. Tomēr secinājums ir acīmredzams: profesija saistīta ar nopietnām emocionālām slodzēm, un speciālistu atbalsta sistēma prasa uzmanību gan no profesionālajām kopienām, gan no valsts.
Atstāt komentāru