Kompensāciju par amata atstāšanu varēs saņemt tikai daļa aizejošo ministru

Tajā skaidro, ka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam Ministru kabineta loceklis, parlamentārais sekretārs, Ministru kabineta locekļa konsultatīvā amatpersona vai darbinieks, beidzot pildīt amata pienākumus, var saņemt atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā.

Pabalstu izmaksā mēneša laikā no dienas, kad attiecīgā amatpersona vai darbinieks beigusi pildīt amata pienākumus.

Tai pašā laikā pastāv vairāki pabalsta izmaksas ierobežojumi. Ja amatpersona vēlas saņemt pabalstu, tad ir jāiesniedz apliecinājums par to, ka uz to šie ierobežojumi neattiecas. Proti, amata zaudēšanas brīdī amatpersona nav bijusi Saeimas deputāts, mēneša laikā no dienas, kad noslēgusies amata pienākumu pildīšana, amatpersona nav apstiprināta par Ministru kabineta locekli, iecelta parlamentārā sekretāra amatā vai iestājusies Saeimas sastāvā, kā arī pēc atbrīvošanas no amata amatpersona neturpina pildīt Valsts prezidenta padomnieka, Ministru kabineta locekļa konsultatīvās amatpersonas vai darbinieka pienākumus, kā arī neuzsāk to pildīšanu mēneša laikā no dienas, kad beidza pildīt amata pienākumus.

Attiecīgi kompensāciju saņems tikai tie aizejošās valdības locekļi un viņu birojos nodarbinātie, kuri būs iesnieguši minēto apliecinājumu.

Vienlaikus informāciju par valdības locekļiem un Ministru prezidenta birojā nodarbinātajiem izmaksātajām kompensācijām Valsts kancelejā varēs sniegt tikai tad, kad būs apstiprināta jaunā valdība un saņemts iepriekš minētais apliecinājums.

Līdz šim apliecinājumi vēl nav iesniegti.

Tāpat tiek izmaksāta kompensācija par neizmantotajām ikgadēja atvaļinājuma dienām, ja tādas ir.

Savukārt informāciju par izmaksājamo kompensāciju apmēru aizejošo ministru birojos nodarbinātajiem Valsts kancelejā aicināja vaicāt katrā konkrētajā ministrijā.

Atgriešanos Saeimā pēc darba beigšanas valdībā aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja demisionējusī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV), finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), satiksmes ministrs Atis Švinka (P) un klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Šīm amatpersonām atbilstoši likumam kompensācija nepienāksies.

Savukārt Siliņas valdības izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) un kultūras ministre Agnese Lāce (P) Saeimā iepriekš nebija ievēlētas.

Valsts kancelejā arī skaidro, ka Siliņas valdības pilnvaras beigsies tajā brīdī, kad Saeima apstiprinās jauno Ministru kabinetu.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents pēc Siliņas valdības krišanas jaunas valdības veidošanu uzticējis "Apvienotā saraksta" (AS) politiķim Andrim Kulbergam, partiju sarunām atvēlot ierobežotu laiku. Jauno valdību apņēmušies veidot AS, Nacionālā apvienība (NA), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Jaunā vienotība" (JV).

Kulberga pārstāvētais AS finanšu ministra amatam virza Māri Kučinski, tieslietu ministra amatam izvirzīts Edvards Smiltēns, savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju gatavs vadīt Edgars Tavars.

No JV jaunajā valdībā amatus saglabās ārlietu ministre Baiba Braže un veselības ministrs Hosams Abu Meri, uz aizsardzības ministra amatu tiks virzīts Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Raivis Melnis, bet par satiksmes ministru - līdzšinējais iekšlietu ministrs Kozlovskis.

NA vadīs Izglītības un zinātnes, Kultūras, Iekšlietu un Klimata un enerģētikas ministrijas. NA valde kā jaunās valdības ministru amata kandidātus attiecīgi virza Saeimas deputātus Ilzi Indriksoni, Nauri Puntuli, Jāni Dombravu un Jāni Vitenbergu.

No ZZS jaunajā valdībā amatus saglabās ekonomikas ministrs Viktors Valainis un labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, bet zemkopības ministra amatu ieņems bijušais labklājības ministrs, Saeimas deputāts Uldis Augulis.

Tāpat no ZZS amatu saglabās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Plānots, ka Saeima par jauno valdību lems sēdē ceturtdien.