Pasaules naftas tirgū otrdien valdīja negaidīta reakcija — neskatoties uz jauniem ASV triecieniem Irānā, viena no svarīgākajām naftas cenām pasaulē strauji samazinājās. Investori arvien vairāk cer uz iespējamu vienošanos starp Vašingtonu un Teherānu.
WTI markas jēlnaftas cena otrdien saruka par vairāk nekā 5%, noslīdot līdz 91,33 ASV dolāriem par barelu. Tas notika pat pēc tam, kad ASV paziņoja par jauniem militāriem triecieniem Irānas dienvidos.
Tikmēr Eiropas tirgū svarīgās “Brent” markas naftas cena pieauga par 1,6% un sasniedza 97,68 dolārus par barelu. Atšķirīgā cenu kustība liecina par nervozitāti un neskaidrību tirgos.
Vēl pirmdien naftas cenas pirmo reizi pēdējās dienās noslīdēja zem 100 dolāru robežas. Tirgus dalībnieki cer, ka ASV un Irāna tomēr varētu vienoties par konflikta deeskalāciju un tiktu novērsti draudi Hormuza šauruma darbībai.
Hormuza šaurums ir viens no svarīgākajiem pasaules naftas transportēšanas ceļiem. Jebkuri traucējumi šajā reģionā parasti ļoti ātri ietekmē degvielas cenas visā pasaulē.
Vienlaikus sarunas par iespējamu kara izbeigšanu turpinās Kataras galvaspilsētā Dohā, kur ieradušies Irānas pārstāvji. Taču gandrīz vienlaikus ASV Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka veikusi “pašaizsardzības uzbrukumus” Irānas dienvidos.
Tas rada situāciju, kurā diplomātiskie mēģinājumi un militārā eskalācija notiek paralēli, tirgiem cenšoties saprast, kurš no scenārijiem gūs virsroku.
Naftas cenu svārstības tuvākajās dienās var ietekmēt arī degvielas cenas Eiropā, tostarp Baltijas valstīs, lai gan efekts parasti nav tūlītējs.
