Baltijas zinātņietilpīgo tehnoloģiju jaunuzņēmumu vērtība piecu gadu laikā ir pieaugusi 2,88 reizes - no 2,6 miljardiem eiro līdz 7,5 miljardiem eiro, aģentūru LETA informēja universitāšu jaunuzņēmumu akselerators "UniLab", atsaucoties uz Baltijas zinātņietilpīgo tehnoloģiju pārskata datiem.
Latvijas zinātņietilpīgo tehnoloģiju jaunuzņēmumu ekosistēmas vērtība laikā no 2021. līdz 2025. gadam pieaugusi 3,8 reizes, kas ir augstākais izaugsmes temps piecu gadu laikā visās Baltijas valstīs.
"UniLab" norāda, ka Baltijas zinātņietilpīgo tehnoloģiju pārskata 2025. gada dati liecina, ka četru gadu laikā ir izveidojusies reģionāla ekosistēma. Baltijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši gandrīz trīs reizes vairāk finansējuma. Kopumā nozare augusi straujāk nekā ASV un jebkurā citā salīdzināmā reģionā Eiropā. Turklāt Baltijas valstis arvien vairāk nostiprina savas pozīcijas kā Eiropas centrs divējāda lietojuma un aizsardzības tehnoloģijās.
Laikā no 2021. līdz 2025. gadam Baltijas zinātņietilpīgo tehnoloģiju jaunuzņēmumu vērtība ir pieaugusi 2,9 reizes - no 2,6 miljardiem eiro līdz 7,5 miljardiem eiro. Ziemeļvalstu, Centrālās un Austrumeiropas (CEE) ekosistēmas lielākoties stagnēja, savukārt DACH reģionā - Vācijā, Austrijā un Šveicē - pieaugums bijis 1,16 reizes, neskatoties uz to, ka reģions kopumā ir 20 reizes lielāks, min "UniLab".
Tāpat "UniLab" atzīmē, ka konkurētspējīgs reģions izaugsmes tempu ziņā ir ASV, kur zinātņietilpīgo tehnoloģiju jaunuzņēmumu vērtība pieaugusi 2,3 reizes.
"UniLab" vēsta, ka 2021. gadā zinātņietilpīgo tehnoloģiju jaunuzņēmumi piesaistīja 17,5% no visa Baltijas valstīs piesaistītā jaunuzņēmumu finansējuma apjoma. Līdz 2025. gadam šis apjoms ir palielinājies līdz 49,5%. Tas nozīmē, ka gandrīz puse no visām investīcijām Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmā nonāk zinātņietilpīgo tehnoloģiju jaunuzņēmumos. Kopumā piecu gadu periodā tie piesaistījuši investīcijas 1,87 miljardu eiro apmērā. Reģionā kopumā jaunuzņēmumos investēti 6,44 miljardi eiro.
Baltijas valstīs bāzētā iespējkapitāla fonda "Iron Wolf Capital" vadošais partneris Kaspars Jurģelionis norāda, ka zinātņietilpīgās tehnoloģijas vairs nav niša Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmā. Drīzāk var runāt par šādu tehnoloģiju reģiona veidošanos, ko raksturo talanta pieejamība, kapitāla efektivitāte un pieaugošs reģionālais atbalsts. Īpaši spēcīga izaugsme vērojama enerģētikas, mākslīgā intelekta un robotikas jomā, arvien vairāk arī aizsardzības un drošības jomā.
Ziņojumā secināts, ka 2025. gadā 84% investīciju Baltijas zinātņietilpīgajās tehnoloģijās bija no vietējiem vai Eiropas investoriem. Tas iezīmē fundamentālu pāreju prom no ASV kapitāla, kas bija aktuāls iepriekš. Vietējās investīcijas trīs gadu laikā pieaugušas par 238%.
"UniLab" uzsver, ka Baltijas zinātņietilpīgo tehnoloģiju pārskata dati arī liecina, ka ekosistēmā attīstās jau esošie spēlētāji - 2025. gadā dominēja C investīciju raunds, kas veidoja 46% no visa piesaistītā kapitāla. Sākuma jeb A investīciju raunda apjoms pieauga par 79%. Tikmēr investīcijas pirmssēklas stadijas jaunuzņēmumos ir samazinājušās gandrīz uz pusi, signalizējot, ka investori koncentrējas uz jau pārbaudītiem uzņēmumiem, nevis iepriekšējā tempā iegulda jaunos tirgus dalībniekos.
Ziņojumā secināts, ka Baltijas valstu reģionā esošo enerģētikas un programmatūras uzņēmumu vērtība katra pārsniedza divu miljardu eiro robežu. Robotikas jaunuzņēmumu vērtība ir 1,1 miljards eiro. Veselības tehnoloģiju jaunuzņēmumu vērtība ir mazāka - 476 miljoni eiro -, taču tā piecu gadu laikā augusi visstraujāk - par gandrīz sešām reizēm. Tā ir nākamā vertikāle, kas potenciāli varētu pievienoties zinātņietilpīgu tehnoloģiju jaunuzņēmumu topam.
- gadā aizsardzības un drošības sektors piesaistījis 104 miljonus eiro 47 publiski izziņotos finansējuma raundos, veidojot 15,4% no visa finansējuma jaunuzņēmumos reģionā. Ziņojumā identificēts 271 šīs nozares uzņēmums. Ņemot vērā nozares slepenību, patieso aktivitāti nav iespējams noteikt. Pieaug arī divējāda lietojuma tehnoloģiju apjoms enerģētikā, robotikā un autonomajās sistēmās.
"UniLab Defence" akceleratora vadītājs Andris Baumanis atzīmē, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības jaunuzņēmumu aktivitāte Latvijā ir būtiski pieaugusi, un patlaban jau var runāt par to, ka diezgan strauji veidojas nozares jaunuzņēmumu ekosistēma. To virza gan pieaugošais pieprasījums pēc aizsardzības tehnoloģijām, gan mērķtiecīgs valsts un starptautisko iniciatīvu atbalsts, īpaši - no NATO un Eiropas Savienības.
Baumanis norāda, ka Latvijas stiprā puse patlaban ir aktivitāte agrīnas stadijas jaunuzņēmumos - veidojas jauni uzņēmumi, komandas un tehnoloģiju virzieni, īpaši divējāda lietojuma jomā. Tas nozīmē, ka inovācijas bieži tiek attīstītas ar fokusu uz to, lai produkts būtu izmantojams gan civilajā, gan aizsardzības sektorā.
Baltijas zinātņietilpīgo tehnoloģiju pārskatā izmantotie dati ir balstīti uz "Dealroom" patentēto datubāzi, ko papildina dati no oficiālajām ekosistēmu datubāzēm un intervijas ar ekosistēmas pārstāvjiem. Dati atspoguļo tirgus situāciju uz 17. martu. Ziņojumā iekļauti dati par 930 zinātņietilpīgo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Informācija "Firmas.lv" liecina, ka SIA "UniLab" 2024. gadā strādāja ar 131 670 eiro apgrozījumu, kas ir par 15,9% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus peļņa samazinājās vairākkārt un bija 1338 eiro.
"UniLab" reģistrēts 2013. gadā, un tā pamatkapitāls ir 29 880 eiro. Tā kapitālā pa 33,33% pieder Latvijas Universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei, bet pa 16,67% pieder Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei.
