Mākslīgais intelekts no abstraktas tehnoloģijas strauji kļuvis par reālu faktoru, kas ietekmē darba tirgu — un arvien vairāk cilvēku to izjūt personīgi. Jaunākā aptauja Igaunijā rāda: gandrīz katrs ceturtais darbinieks jau tuvāko gadu laikā pieļauj nepieciešamību mainīt profesiju.
Pētījumu veica darba portāls CVKeskus.ee sadarbībā ar Atalgojuma informācijas aģentūru, un tajā piedalījās vairāk nekā 5600 cilvēku. Rezultāti liecina par strauji augošu nenoteiktības sajūtu: 43% respondentu uzskata, ka viņu darbs būtiski mainīsies mākslīgā intelekta ietekmē.
Vislielākais satraukums valda nozarēs, kur darbs cieši saistīts ar informācijas apstrādi. Banku sektorā 41% darbinieku uzskata, ka piecu gadu laikā viņiem varētu būt nepieciešama jauna specialitāte. Līdzīgas bažas pauž arī mārketinga un komunikācijas speciālisti, biroja darbinieki, IT un finanšu jomas pārstāvji, kā arī cilvēki radošajās profesijās — mākslā, kultūrā un žurnālistikā.
Tieši šajās jomās mākslīgais intelekts attīstās visstraujāk, pārņemot rutīnas uzdevumus — no datu analīzes līdz tekstu veidošanai un klientu apkalpošanai.
Savukārt profesijās, kur nepieciešama fiziska klātbūtne vai tiešs darbs ar cilvēkiem, satraukums ir ievērojami mazāks. Piemēram, klīninga darbinieku vidū būtiskas pārmaiņas sagaida tikai 8% aptaujāto, bet lauksaimniecībā — 18%.
Eksperti uzsver, ka cilvēki baidās ne tik daudz no «robotu aizstāšanas», cik no pakāpeniskas darba transformācijas. Mākslīgais intelekts arvien biežāk kļūst par rīku, kas maina darba saturu — paātrina procesus, automatizē daļu funkciju un prasa jaunas prasmes.
Tajā pašā laikā attieksme pret tehnoloģijām nav viennozīmīgi negatīva. Starp tiem, kuri jau izmanto mākslīgo intelektu, 61% atzīst, ka tas palīdzējis apgūt jaunas prasmes, bet 41% norāda, ka darbs kļuvis interesantāks.
Tomēr ne visiem pārmaiņas ir vieglas. Katrs desmitais respondents atzina, ka mākslīgā intelekta ieviešana palielinājusi stresu un darba slodzi.
Arvien biežāk darbinieki sagaida no darba devējiem ne tikai jaunu tehnoloģiju ieviešanu, bet arī apmācības. Katrs ceturtais aptaujātais norādīja, ka viņam trūkst prasmju, lai pilnvērtīgi izmantotu mākslīgā intelekta rīkus.
Darba tirgū pamazām mainās arī vērtību sistēma. Par galveno priekšrocību kļūst nevis konkrēta profesija, bet spēja pielāgoties — apvienot cilvēciskās prasmes ar tehnoloģiju iespējām.
Ja vēl pirms dažiem gadiem mākslīgais intelekts tika uztverts kā IT nozares instruments, tad šodien tas jau aktīvi ienāk gandrīz visās jomās — no administrācijas līdz radošajām industrijām.
Aptaujas rezultāti skaidri parāda: darbinieki šīs pārmaiņas vairs neuzskata par tālu nākotni. Tās jau ir sākusies — un lielai daļai cilvēku nāksies tai pielāgoties.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru