No Inčukalna pazemes gāzes krātuves pagājušajā sezonā izņemtas 12,36 TWh dabasgāzes

Bizness
LETA
Publicēšanas datums: 12.05.2026 13:10
No Inčukalna pazemes gāzes krātuves pagājušajā sezonā izņemtas 12,36 TWh dabasgāzes

Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) 2025./2026. gada dabasgāzes izņemšanas sezonā no krātuves izņemtas 12,36 teravatstundas (TWh) aktīvās dabasgāzes, aģentūru LETA informēja vienotā gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvji.

Sezonas lielākais dabasgāzes daudzums izņemts 2026. gada janvārī un februārī - kopumā 6,2 TWh, kas ir par 19% vairāk nekā gadu iepriekš. To veicināja ziemai raksturīgi laika apstākļi ar noturīgi zemu gaisa temperatūru Baltijas valstīs un Somijā.

"Conexus" atzīmē, ka janvārī no gāzes krātuves izņemtas 4,67 TWh dabasgāzes. Lielākais diennakts patēriņš - 194,9 GWh - reģistrēts 2026. gada 13. janvārī.

Inčukalna pazemes gāzes krātuve arvien vairāk tiek izmantota energoapgādes balansēšanai un elastīguma nodrošināšanai. Lai stiprinātu enerģētisko drošību un uzturētu stabilas dabasgāzes rezerves krātuvē, "Conexus" izņemšanas cikla laikā turpināja nodrošināt sistēmas lietotājiem arī fizisku dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē, min kompānijā.

Kopumā pagājušajā izņemšanas ciklā krātuvē iesūknētas 4,5 TWh dabasgāzes, kas ir par 1,2 TWh jeb 37% vairāk nekā 2024./2025. gada krātuves ciklā.

Noslēdzoties izņemšanas sezonai, dabasgāzes uzkrājums krātuvē patlaban pārsniedz 6,4 TWh.

2025./2026. gada dabasgāzes izņemšanas sezona sākās 2025. gada 15. oktobrī, krātuvi piepildot līdz 58% no tās pieejamās tehniskās jaudas.

"Conexus" ir noteicis maksimālo Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzglabājamo dabasgāzes apmēru 2026./2027. gada krātuves ciklam, un atbilstoši veiktajiem mērījumiem un aprēķiniem tās ir 24,4 TWh.

LETA jau vēstīja, ka "Conexus" apgrozījums pagājušajā gadā bija 74,197 miljoni eiro, kas ir par 21,7% mazāk nekā 2024. gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 38,7% un bija 23,51 miljons eiro.

"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.

VĒL SADAĻĀ

LASI VĒL