Vai kredīti kļūs dārgāki? Eiropas Centrālā banka var paātrināt likmju paaugstināšanu 0 53

Eiropas Centrālā banka var rīkoties straujāk, reaģējot uz inflācijas riskiem, kas saistīti ar konfliktu Tuvajos Austrumos. Šādu prognozi aģentūrai LETA sniedza Somijas finanšu grupas «OP Pohjola» vecākais ekonomists Jona Vidgrēns.

Pēc viņa teiktā, jau novērojams naftas un gāzes cenu pieaugums, kas tieši ietekmē degvielas cenas. Turpmāk iespējams tā sauktais sekundārais efekts — energoresursu sadārdzinājuma ietekmē var pieaugt arī citu preču un pakalpojumu cenas, tostarp pārtikas, apkures un transporta izmaksas.

«Pašlaik mēs vēl neredzam šo sekundāro efektu. Tam būs nepieciešams zināms laiks,» norādīja Vidgrēns, piebilstot, ka iepriekš tas prasīja no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem.

Galvenā atšķirība pašreizējā situācijā ir regulatora uzmanīgāka pieeja.

«Šoreiz tas mēģinās rīkoties savlaicīgi, lai neatpaliktu no cenu kāpuma,» uzsvēra ekonomists.

Turklāt ekonomiskā situācija šobrīd nav tik pārkarsusi kā pēc pandēmijas, kad augsts pieprasījums pastiprināja inflāciju. Tāpēc straujš cenu kāpums, kāds bija 2022. gadā, nav gaidāms.

Tirgus jau ieceno iespējamu procentu likmju paaugstināšanu — vismaz vienu reizi vasarā, iespējams, arī vairākas reizes gada laikā. Tomēr, pēc Vidgrēna vērtējuma, šīs gaidas var izrādīties pārmērīgas.

Viņš arī atgādināja, ka 2022. gadā regulators, daudzu analītiķu ieskatā, sāka paaugstināt likmes pārāk vēlu, kas bija viens no inflācijas kāpuma faktoriem.

Pašlaik Eiropas Centrālā banka ieņem nogaidošu pozīciju: 30. aprīlī procentu likmes tika atstātas nemainīgas. Regulatorā uzsver, ka turpmākie lēmumi būs atkarīgi no ienākošajiem datiem — inflācijas dinamikas, ekonomikas stāvokļa un enerģētiskā šoka sekām.

«Jo ilgāk saglabājas augstas energoresursu cenas, jo spēcīgāka var būt ietekme uz plašāku inflāciju un ekonomiku,» teikts bankas paziņojumā.

Galu galā Eiropas Centrālās bankas reakcijas ātrums būs atkarīgs no tā, cik ātri enerģijas cenu kāpums pāries vispārējā inflācijā.