Lai gan joprojām ir ļoti daudz neskaidrību, iespējams, naftas cenas sāks mazināties jau vasarā, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Somijas lielākās finanšu grupas "OP Financial Group" vecākais ekonomists Jona Vidgrēns.
"Ir dažas lietas, kas atbalsta prognozi, ka vienošanās par mieru tiks panākta pirms vasaras beigām, jo ASV, visdrīzāk, ir ambīcijas izbeigt šo konfliktu vismaz līdz vidustermiņa vēlēšanām novembrī. Taču gadījumā, ja konflikts turpināsies, protams, ekonomiskā ietekme būs lielāka," atzina Vidgrēns.
Viņš pauda, ka "OP Financial Group" pašreizējā prognozes ir, ka pasaules iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par apmēram 2,8%, kas ir par aptuveni 0,3-0,4 procentpunktiem mazāk nekā janvāra prognoze, bet joprojām nav pārāk tālu no ilgtermiņa vidējā pieauguma tempa, kas ir aptuveni 3%.
"Tāpēc vismaz pagaidām mēs sagaidām, ka kara Tuvajos Austrumos ietekme būs diezgan īslaicīga," sacīja Vidgrēns, vienlaikus uzsverot, ka situācija joprojām ir diezgan neskaidra, un nav zināms, kāda vienošanās vai risinājums būs konfliktam Tuvajos Austrumos.
Jautāts, kāda situācija būs, ja vēl ilgāku laiku netiek panākts miers, Vidgrēns norādīja, ja naftas cenas saglabāsies augstas līdz rudenim, iespējams, ka daudzu Eiropas valstu ekonomikas sagaida zināma recesija - naftas cena būs augstas, iespējams, būs arī augstākas procentu likmes, un šo iemeslu dēļ kopumā zemāka aktivitāte ekonomikā.
"Mūsu pamata prognoze ir tāda, ka lielākā ietekme būs jūtama šogad. Bet, ja situācija turpināsies ilgāk, tad ir lielāka varbūtība, ka lielākā ietekme būs redzama nākamgad, kad sāksim novērot augstāku inflāciju arī citos produktos, nevis tikai naftas un tās produktu tirgū, un parādīsies enerģijas cenu kāpuma sekundārā ietekme, kas nozīmē, ka sāks pieaugt arī citu preču cenas, kā arī algas. Tad arī ietekme uz tautsaimniecību būtu lielāka. Tādā gadījumā arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB), visticamāk, būs jāpalielina procentu likmju līmenis," atzina Vidgrēns.
Viņš arī teica, ka joprojām ir grūti novērtēt, cik liela ietekme uz naftas piegādēm būs konflikta laikā bojātajai naftas un gāzes infrastruktūrai Persijas līča valstīs.
"Ja infrastruktūra ir bojāta, tad, pat ja karš beidzas, bet piegādes joprojām ir nepietiekamas, tad, protams, ietekme būs augstākas enerģijas cenas ilgāku laiku un arī augstāka inflācija. Taču tādā gadījumā, manuprāt, vēl viens ietekmes avots uz ekonomiku ir vispārējais noskaņojums. Ja tiks panākts miers, tad šis noskaņojums varētu uzlaboties, un tāpēc kopējā ietekme uz ekonomiku, visticamāk, būs mazāka arī gadījumā, ja piegādes joprojām būs nepietiekamas," pauda Vidgrēns.
Viņš arī norādīja, ka Eiropas valstīm naftas imports no Irānas ir daudz maznozīmīgāks nekā bija energoresursu piegādes no Krievijas 2022. gadā, īpaši Vācijai, kas bija un savā ziņā joprojām ir diezgan atkarīga no Krievijas energoresursiem. Tāpēc tiešā ietekme šoreiz uz Eiropu ir mazāka. Tāpat daudzas valstis ir zināmā mērā sagatavojušās šāda veida šokiem energoapgādē un tām ir bijis laiks padomāt par citiem risinājumiem, par citiem enerģijas ieguves veidiem un avoti, no kuriem tās var importēt enerģiju, ir plašāki nekā pirms Krievijas uzbrukuma Ukrainai.
"Tāpēc šajā ziņā, manuprāt, Eiropai tas var būt mazāks satricinājums. Bet globālā mērogā tas ir diezgan liels satricinājums, jo Hormuza jūras šaurums ir ļoti svarīgs globālajai naftas piegādei, tāpēc naftas cenas pasaulē mainās diezgan būtiski," sacīja eksperts.
