Naftas cenu kāpums tieši ietekmē degvielas cenas un inflāciju — pašreizējais pieaugums saistīts ar riskiem vienam no galvenajiem piegāžu maršrutiem.
Pasaules naftas cenas ceturtdien tirdzniecībā strauji pieauga, jo pieaug bažas, ka naftas eksports caur Hormuza šaurumu tuvākajā laikā netiks atjaunots. Investori cenās jau iekļauj piegāžu deficīta risku.
«Brent» markas jēlnaftas cena ar piegādi jūnijā pieauga aptuveni par 7% — līdz 126 dolāriem par barelu. Savukārt ASV «West Texas Intermediate» (WTI) naftas cena palielinājās par vairāk nekā 3% un sasniedza aptuveni 110 dolārus par barelu.
Iemesls ir situācija ap Hormuza šaurumu — vienu no pasaules nozīmīgākajiem naftas transportēšanas koridoriem. Pirms diviem mēnešiem pēc ASV un Izraēlas militāro darbību sākuma Irāna bloķēja šo maršrutu. Līdz tam caur šaurumu tika pārvadāti aptuveni 20% pasaules jēlnaftas eksporta.
Tirgum tas ir kritisks punkts — jebkādi ierobežojumi šajā reģionā strauji atspoguļojas cenās visā pasaulē. Cenu kāpums jau tagad var ietekmēt degvielas cenas, loģistiku un līdz ar to arī patēriņa cenu līmeni.
Līdzīgus cenu kāpumus iepriekš izraisījušas ģeopolitiskās krīzes, taču pašreizējā situācija atšķiras ar mērogu — runa ir par ilgstošu viena no galvenajiem maršrutiem bloķēšanu.
Ja piegādes netiks atjaunotas, spiediens uz cenām var saglabāties arī turpmākajās nedēļās.
