Aprīļa priekšpēdējā nedēļa degvielas tirgū Latvijā paliks atmiņā vismaz ar četriem notikumiem, raksta savā apskatā degvielas tirgus eksperts Aleksejs Švedovs.
Šo notikumu skaitā ir:
-
Nedēļas sākumā Tramps pagarināja pamieru ar Irānu.
-
Saeimā sāk izskatīt degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumu.
-
Platts kotācijas pieauga par 207 USD/t dīzeļdegvielai un par 126 USD/t benzīnam, kas perspektīvā nozīmē litra cenas pieaugumu attiecīgi par vairāk nekā 20 un 10 centiem.
-
Nedēļas beigās Tramps atcēla savu pārstāvju braucienu uz sarunām ar Irānu.
Šķiet, kāds tam visam sakars: Tramps, konflikts Tuvajos Austrumos un likuma izskatīšana Saeimā? Patiesībā šo notikumu saikne ir tieša: ASV intervence Irānā > Hormuza šauruma slēgšana > cenu pieaugums pasaules tirgū > cenu pieaugums DUS pilonos vietējā tirgū > solidaritātes maksājuma likums…
Miljardiera Trampa piemērs iedvesmo daudzus politiķus ne tikai galēji populistiskām iniciatīvām, bet arī principam «ja ļoti gribas, tad var», pat neraugoties uz iniciatīvu acīmredzamo absurdumu. Turklāt pat tad, kad par šādu iniciatīvu upuri kļūst veselais saprāts, jo, ja valsts ir naftas produktu neto importētāja, tad nekādas konfiskācijas un populistiskās iniciatīvas nepalīdzēs apturēt cenu pieaugumu vietējās DUS, ja turpinās cenu pieaugums pasaules tirgū.
Papīrs pacieš visu
Galvenais šīs situācijas absurds ir tieši tas, ka: “Solidaritātes maksājuma mehānisms netiks iedarbināts ar likuma spēkā stāšanos, bet tiks aktivizēts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuros tiks noteikts konkrēts piemērošanas periods (atkarīgs no tirgus situācijas), definēti tehniskie parametri, tajā skaitā orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķina metodika.”
Tas nozīmē, iniciatīvas autoriem ir kāda burvju formula, kuru viņi nez kāpēc nevēlas (vai nevar) parādīt, kad likumu pieņem Saeima. Un tas neraugoties uz to, ka viņi to jau pilnā sparā izmanto, lai vērtētu notiekošo vietējā degvielas tirgū: “Vienlaikus ministrijā atzīmēja, ka mazumtirdzniecības cenu korekcija notiek lēnāk nekā cenu kritums biržās, un uz pārskata perioda beigām lielākie DUS tīkli vēl atrodas virs tirgus pamatotās robežas.
Ja solidaritātes maksājuma mehānisms būtu spēkā patlaban, iemaksa par pārsnieguma daļu attiektos uz lielāko daļu tirgotāju. Vienlaikus attālums no šīs robežas vairumam tīklu ir būtiski mazinājies salīdzinājumā ar situāciju aprīļa sākumā. Virziens esot pareizs, taču temps vēl neesot pietiekams, vēsta EM.”
Lai viss izskatītos skaisti, Ekonomikas ministrijas likuma autori izdomāja ļoti «interesantu un modernu» nosaukumu šai burvju formulai: “objektīvi aprēķinātā orientējošā mazumtirdzniecības cena” . Skan ļoti zinātniski un tik sarežģīti, ka saskaņā ar PR likumiem tam ir jāizraisa sabiedrības uzticēšanās. Proti, ministrijā nesēž muļķi, ja teica «objektīvi», tad arī ir objektīvi.
Greiza māja ilgi nestāv
Patiesībā objektīvā realitāte ir tāda, ka šī formula pēc definīcijas nevar būt objektīva, jo tās metodoloģija pašlaik ir slēpta ne tikai no plašas sabiedrības, bet arī no tirgus dalībniekiem. Īsi sakot, domāt nevajag, vajag ticēt.
Var, protams, cik vien gribas saukt formulu par «objektīvu», bet realitāte no tā nemainās. Un jo ilgāk lēmumi tiks pieņemti no tās atrauti, jo īpaši likumdošanas līmenī, jo sāpīgāka būs atgriešanās.
Pašā pirmajā iniciatīvas posmā mūs, degvielas tirgotājus, iepazīstināja ar “ORIENTĒJOŠĀS CENAS MEHĀNISMU UN SOLIDARITĀTES MAKSĀJUMU”. Šis piedāvātais variants neizturēja nekādu kritiku vispār, jo bija balstīts uz nepatiesu informāciju. Pēc tam, kad degvielas tirgotāji izteica objektīvu kritiku par mehānisma “sastāvdaļām”, tas pazuda no diskusiju lauka un likuma projektā tas vairs nav!
Piemēram: «+ 30 USD — standarta loģistikas/premium piemaksa (USD/t), ko vairumtirdzniecības piegādātājs pieliek biržas cenai par transportu no Roterdamas/biržas līdz Latvijas terminālim. Lielums atvasināts no vēsturiskās vidējās starpības starp biržas cenu un faktisko pilona cenu (aptuveni 25–40 USD/t; 30 ir konservatīvs vidējais).»
“CENAS MEHĀNISMS”, kas balstīts uz biržas cenām, jau pašos pamatos ir nepareizs, jo mazumtirdzniecības degvielas pārdevēji pērk degvielu pēc formulām, kuras balstās nevis uz biržas cenām, bet uz fiziskā tirgus kotējumiem (Platts). Attiecības starp biržas un fizisko tirgu tiek apzīmētas kā «prēmijas».
Svārstās ne tikai cenas biržas un fiziskajā tirgū, bet arī prēmijas starp tiem. Piemēram, 27. februārī Platts kotējums dīzeļdegvielai pārsniedza biržas cenu par +10 USD, bet 13. aprīlī Platts kotējums pārsniedza biržas cenu jau par +165,25 USD/t. Un tā ir tikai starpība starp biržas cenu un Platts. Reālajā pasaulē degvielas tirgotāji pērk dīzeļdegvielu ar prēmiju, kura mērāma desmitos dolāru, pret Platts cenu, nevis biržas cenu. Bet Ekonomikas ministrijas sapņu un fantāziju pasaulē kaut kādi degvielas tirgotāji Latvijā iepirka nezin kādu dīzeļdegvielu, nezin no kurienes pēc šodienai pilnīgi fantastiskas formulas «biržas cena +30 USD/t».
Ja «objektīvu» cenu dīzeļdegvielai var vienkārši aprēķināt pēc formulas, kura balstīta uz nepatiesiem datiem un metodoloģiju, tad patiešām viss izskatās loģiski. Un, ja ļoti gribas, tad var pat likumā saukt formulu par «objektīvu», bet tirgu - par nepareizu. Ilūzija populismā ir ļoti ērta lieta: viss saskan, viss izskaidrojas, izņemot cenas DUS. Un šajā fantāziju un pilnīgi maģisku aprēķinu metodoloģiju pasaulē droši vien var atrast kādu virspeļņu, kuras nez kāpēc reālajā pasaulē nav.
Bet, lūk, kas dīvaini: virspeļņas apmērs tiek noteikts fantāziju pasaulē, bet konfiscēt to nez kāpēc tiek piedāvāts reālajā pasaulē.
Šajā stāstā ir brīnišķīgi pilnīgi viss: gan «objektivitāte» bez metodikas, gan aprēķini bez reāla tirgus, gan pārliecība, ka cenas var pierunāt uzvesties pieklājīgi ar burvestību un maģijas palīdzību. Trūkst tikai vienas lietas, proti, saiknes ar realitāti. Tomēr valsts ekonomika nav vieta ticībai brīnumiem. Šeit jebkura kļūda aprēķinos agri vai vēlu pārvēršas par rēķinu, ko apmaksā visa sabiedrība. Kā saka, “Kas dzīvo sapņos, tas pamostas ar problēmām”.
