Latvijā degvielas cenu pieaugumu šogad pirmajā ceturksnī noteica objektīvi ārējie apstākļi, informēja Konkurences padome (KP), atsaucoties uz veikto izpēti par degvielas cenu izmaiņām.
KP veica sākotnējo izpēti par degvielas cenu izmaiņām 2026. gada sākumā, analizējot tirgus dalībnieku sniegto informāciju, iepirkuma cenas un starptautisko tirgu tendences. Izpētē KP secinājusi, ka degvielas cenu pieaugumu 2026. gada pirmajā ceturksnī noteica objektīvi ārējie apstākļi - ģeopolitiskā situācija un ar to saistītais straujais naftas produktu cenu kāpums starptautiskajos tirgos, kas tieši ietekmēja degvielas iepirkuma cenas.
Tāpat KP nekonstatēja pazīmes, kas liecinātu par konkurenci ierobežojošām darbībām degvielas mazumtirdzniecības tirgū.
Padomē norāda, ka sākotnējā datu analīze uzrāda līdzīgu cenu izmaiņu dinamiku tirgū, taču pirmšķietami neliecina par tirgus dalībnieku savstarpēji saskaņotu konkurenci ierobežojošu rīcību. Līdzīgas cenu izmaiņas skaidrojamas ar vienādiem ārējiem ekonomiskajiem faktoriem, kas vienlaikus ietekmē visus tirgotājus.
Tāpat padomes rīcībā esošā informācija neliecina, ka cenu pieaugums būtu saistīts ar mazumtirdzniecības uzcenojuma palielināšanu. Tieši pretēji, 2026. gada pirmajā ceturksnī būtiskākais pieaugums novērots iepirkuma cenu komponentē - benzīnam par aptuveni 37%, bet dīzeļdegvielai par aptuveni 71%, min padomē.
KP secinājusi, ka cenu dinamika Latvijā būtiski neatšķiras no citām Baltijas valstīm un Eiropas Savienības, kas norāda uz kopīgu ārējo faktoru ietekmi.
Padomē atzīmē, ka degvielas mazumtirdzniecības tirgū saglabājas aktīva konkurence, ko raksturo patērētāju augstā cenu jutība, kas degvielas mazumtirgotājiem liek piedāvāt degvielas cenu akcijas un lojalitātes pasākumus arī strauja cenu pieauguma apstākļos.
Pēc KP publiskotās informācijas, izvērtējot aktuālās degvielas mazumtirgotāju sniegtās cenu veidojošās komponentes un degvielas iegādes līgumu nosacījumus 2026. gada martā, KP secināja, ka degvielas cenu komponenšu sadalījums un to īpatsvars salīdzinājumā ar 2022. gadu saglabājies līdzīgs, tostarp degvielas iepirkuma cena jeb vairumtirdzniecības cena veido aptuveni 45-55% no gala cenas, nodokļi un nodevas (akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, obligāto rezervju nodeva) veido aptuveni 40-50% no gala cenas, bet mazumtirgotāju uzcenojums veido 5-10% no gala cenas, kurā ietilpst arī loģistikas, uzglabāšanas un citas ar degvielas uzpildes staciju uzturēšanu saistītās izmaksas.
Lielāko daļu degvielas mazumtirgotāji iepērk saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem, kuros iepirkuma cenu noteikšana balstās uz standartizētām formulām. Šajās formulās būtiska nozīme ir starptautiski atzītiem naftas produktu cenu etaloniem, kas atspoguļo attiecīgo produktu tirgus vērtību starptautiskajos tirgos.
Ilgtermiņa līgumu gadījumā galīgā degvielas cena parasti tiek noteikta pēc noteikta perioda, piemēram, nedēļas vai mēneša cenu vidējām vērtībām, kas nozīmē, ka piegādes brīdī galīgā cena mazumtirgotājam ne vienmēr ir zināma, īpaši, ja naftas produktu biržās novērojamas straujas cenu izmaiņas. Savukārt tā saucamajos tūlītējos (spot) darījumos cena tiek noteikta darījuma dienā. Tomēr neatkarīgi no līguma veida degvielas cenu galvenokārt nosaka starptautisko naftas produktu tirgu cenu līmenis.
Tāpat KP atzīmē, ka mazumtirdzniecības uzcenojums pilnā apmērā neatspoguļo tirgotāja peļņu. Tajā tiek iekļautas arī dažādas ar degvielas pārdošanu saistītās izmaksas, piemēram, loģistikas un transportēšanas izmaksas, degvielas uzglabāšanas izmaksas, degvielas uzpildes staciju uzturēšana, darbinieku algas, kā arī citas administratīvās un saimnieciskās izmaksas.
Biežākas cenu izmaiņas, tostarp vairākas reizes dienā, ir saistītas ar augstu svārstīgumu starptautiskajos tirgos. Tirgus dalībnieki pielāgo cenas, lai atspoguļotu iepirkuma cenu straujās izmaiņas, mazinātu zaudējumu risku un ņemtu vērā sagaidāmās izmaksu tendences.
"Lai gan kā galvenais faktors degvielas cenu pieaugumam 2026. gada martā ir straujais degvielas iepirkuma cenu kāpums starptautiskajos tirgos, KP secina, ka cenu veidošanos ietekmēja arī citi sekundāri faktori, tostarp piegādes un loģistikas izmaksu pieaugums, kā arī valūtas kursa svārstības. Šo faktoru kopums rada nenoteiktību par nākotnes izmaksām, līdz ar to darījuma cena piegādes brīdī ne vienmēr ir pilnībā prognozējama," atzīmē KP.
KP konstatējusi, ka degvielas cenu pārnese no vairumtirdzniecības uz mazumtirdzniecības līmeni notiek salīdzinoši īsā laikā, tomēr ne vienmēr momentāni. Cenu izmaiņas var izpausties ar zināmu laika nobīdi, kas saistīta ar piegādes cikliem, degvielas iegādes līgumiskajiem nosacījumiem un degvielas krājumu apriti.
Tāpat KP secinājusi, ka lielākie degvielas mazumtirgotāji parasti uztur ierobežotus degvielas krājumus, kas galvenokārt paredzēti operacionālās darbības nodrošināšanai. Lielākoties šie krājumi paredzēti salīdzinoši īsam laika periodam - vidēji piecām dienām, līdz ar to tas nav uzskatāms kā instruments ilgstošai cenu stabilizēšanai vai cenu pieauguma aizkavēšanai.
"Konkurences apstākļi degvielas mazumtirdzniecības tirgū būtiski ietekmē cenu noteikšanu. Ņemot vērā konkurences apstākļus degvielas mazumtirdzniecības tirgū lokālajā teritorijā, cenu paaugstināšana no degvielas mazumtirgotāju puses ne vienmēr notiek tūlītēji, bet biežāk tiek īstenota pakāpeniski, īpaši gadījumos, kad degviela ir iegādāta par augstāku cenu. Tas skaidrojams ar to, ka degvielas mazumtirgotāji savos cenu noteikšanas lēmumos ņem vērā konkurentu cenu līmeni un patērētāju augsto cenu jutību," skaidro KP.
Tāpat KP atzīmē, ka degvielas mazumtirgotāji rēķinās, ka strauja cenu paaugstināšana var radīt būtisku pieprasījuma samazinājuma risku konkrētajā degvielas uzpildes stacijā, jo patērētāji var salīdzinoši viegli izvēlēties alternatīvu mazumtirgotāju.
"Līdz ar to degvielas mazumtirgotāji cenu izmaiņas veic piesardzīgi un pakāpeniski, lai, atspoguļojot pieaugošās iepirkuma izmaksas, vienlaikus saglabātu konkurētspēju tirgū. Šāda cenu izmaiņu prakse rada īstermiņa svārstības mazumtirgotāju peļņas maržās, atsevišķos periodos tās samazinās, citos paaugstinās, līdz ar to mazumtirgotāju peļņa ir jāvērtē plašākā laika periodā, nevis balstoties uz atsevišķiem novērojumiem konkrētos datumos," skaidro KP.
Tāpat KP atzīmē - būtiski, ka arī strauja cenu pieauguma periodā 2026. gada martā degvielas mazumtirgotāji turpināja īstenot cenu akcijas un aktīvi konkurēt par patērētājiem, piedāvājot būtiskas atlaides no pilona cenām, lai piesaistītu klientus savām degvielas uzpildes stacijām. Tādējādi secināms, ka degvielas mazumtirgotāji cenu noteikšanā ņem vērā gan konkurentu rīcību, gan patērētāju cenu jutību, un cenu izmaiņas tiek veiktas piesardzīgi un pakāpeniski, lai saglabātu konkurētspēju tirgū.
KP nodrošinās šī tirgus uzraudzību arī turpmāk. Tāpat KP sekos līdzi arī degvielas mazumtirgotāju rīcībai saistībā ar akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai un tā pārnesi uz gala cenām, publicējot secinājumus KP tīmekļvietnē.
Jau ziņots, ka valdība aicināja KP atbilstoši kompetencei pievērst uzmanību tam, kā degvielas mazumtirgotāji nodrošina akcīzes nodokļa samazinājuma atspoguļošanu dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenās.
Ekonomikas ministrijā (EM) norādīja, ka valdība aicinājusi KP atbilstoši kompetencei pievērst uzmanību tam, kā degvielas mazumtirgotāji nodrošina likumā noteiktā akcīzes nodokļa pagaidu samazinājuma atspoguļošanu dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenās, kā arī veikt naftas produktu tirgus vispārēju uzraudzību un nepieciešamības gadījumā sniegt priekšlikumus par iespējamo valsts rīcību likuma mērķa nodrošināšanai.
Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums, kas paredz īslaicīgus pasākumus degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem stājās spēkā 1. aprīlī.
Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai - no līdzšinējiem 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem. Samazinātās likmes tiks piemērotas no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.
