Jaunajā Eiropas Savienības (ES) sankciju kārtā pret Krieviju paplašinātas iespējas bloka operatoriem utilizēt Krievijas "ēnu flotes" kuģus, aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM).
ES ceturtdien apstiprināja 20. sankciju kārtu pret Krieviju. Tās fokusā ir jauni ierobežojumi Krievijas enerģētikas, militāri industriālajam un finanšu sektoram, kā arī vēršanās pret sankciju apiešanu caur trešo valstu finanšu institūcijām un uzņēmumiem.
Jaunajā pakotnē sankcijām pakļauti vēl 46 Krievijas "ēnu flotes" kuģi. Patlaban ES sankcijām kopumā pakļauto "ēnu flotes" kuģu skaits sasniedz 633. Tāpat noteikts aizliegums iesaistīties jebkādos darījumos ar noteiktām Krievijas ostām un trešo valstu infrastruktūras ostu objektiem, kuras ir iesaistītas sankciju apiešanā. ES personām ir aizliegts apkalpot Krievijas ledlaužus.
ES personām no piektdienas, 25. aprīļa, būs aizliegts apkalpot Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģus, bet no nākamā gada 1. janvāra - trešo valstu tankkuģus. Jaunajā pakotnē ir paplašināts sašķidrinātās dabasgāzes termināļu izmantošanas liegums Krievijas uzņēmumiem.
ĀM uzsver, ka noteikts aizliegums darījumiem ar vēl 20 Krievijas bankām, ieviestas sankcijas pret trešo valstu bankām par iesaisti Krievijai noteikto sankciju apiešanā. Tāpat noteikti ierobežojumi ziedojumu pieņemšanai un sadarbībai ar Krieviju pētniecības jomā, kā arī noteiktas sankcijas pret piecām trešo valstu kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuras sniedz kriptovalūtu pakalpojumus.
Jaunajā sankciju kārtā noteikti arī jauni ierobežojumi pret kriptoaktīviem, ko izmanto Krievija sankciju apiešanai, un ierobežojumi kriptoaktīvu uzņēmumiem izmantot Krievijas kriptoaktīvus.
Noteikti arī jauni importa ierobežojumi precēm, kas nodrošina Krievijai peļņas gūšanu, paplašināti eksporta ierobežojumi precēm, kas nodrošina Krievijas industriālo attīstību. Eksporta aizlieguma saraksts paplašināts ar precēm, kas nodrošina Krievijas militāro un tehnoloģisko attīstību.
ES noteikusi sankcijas pret 60 juridiskām personām, kuras atbalsta Krievijas militāro industriju un iesaistās sankciju apiešanā, noteiktas arī individuālās sankcijas jeb ierobežojošie pasākumi saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.
Pirmo reizi tiek piemērots ES 11. sankciju kārtā apstiprinātais sankciju apiešanas novēršanas instruments, ierobežojot metālapstrādes iekārtu un balss, video atdarināšanas iekārtu eksportu uz trešo valsti sistemātiskas sankciju apiešanas dēļ.
Jaunajā kārtā noteiktas sankcijas pret 37 fiziskām un 80 juridiskām personām, kas saistītas ar Krievijas un trešo valstu militāro tehnoloģiju industriju un iesaistītas sankciju apiešanā. Ieviests jauns kritērijs sankciju noteikšanai, ļaujot vērsties arī pret "ēnu flotes" kuģu īpašniekiem, kas pārvadā ne tikai jēlnaftu vai naftas produktus, bet arī minerālproduktus.
Tāpat paplašināts preču saraksts, kas var veicināt Baltkrievijas militāro un tehnoloģisko attīstību vai tās aizsardzības un drošības sektora attīstību un militāro sistēmu ražošanu. Vienlaikus paplašināts preču saraksts, uz kurām attiecas eksporta ierobežojumi, kas varētu veicināt Baltkrievijas rūpniecības jaudu palielināšanu.
Jaunajā sankciju kārtā paplašināti importa aizliegumi precēm, kas ļauj Baltkrievijai dažādot savus ieņēmumu avotus, tostarp noteiktām izejvielām, metāliem un minerāliem. Sankciju apiešanas novēršanai paplašināts preču un tehnoloģiju saraksts, kuras aizliegts vest tranzītā caur Baltkrievijas teritoriju, kā arī noteikts aizliegums darījumiem ar vēl četrām Baltkrievijas bankām.
Noteikti ierobežojumi attiecībā uz darījumiem ar Baltkrievijas digitālo rubli, kā arī noteikts aizliegums sniegt pakalpojumus, kas ir tieši saistīti ar tūrisma aktivitātēm.
Jau rakstīts, ka ES ceturtdien apstiprināja 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un jaunu sankciju kārtu Krievijai.
"Strupceļš ir beidzies," pavēstīja ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa. "Krievijas kara ekonomikā pieaug spriedze, bet Ukraina saņem lielu atbalstu."
ES sūtņi trešdien vienojās apstiprināt aizdevumu un sankcijas, kad Ungārija atsauca savu veto. Trešdienas lēmums galīgi tika apstiprināts, saņemot katras bloka dalībvalsts rakstisku akceptu.
Finansējums ir paredzēts, lai segtu Ukrainas steidzamākās ekonomiskās un militārās vajadzības un ļautu valstij turpināt cīņu pret Krieviju.
Turklāt ES valstis apstiprināja arī bloka 20. sankciju paketi pret Krieviju, kuras mērķis ir izdarīt papildu ekonomisko spiedienu uz Maskavu.
Aizdevums Ukrainai bija iestrēdzis strīdā starp Kijivu un Budapeštu par apturētajām Krievijas naftas piegādēm Ungārijai un Slovākijai pa naftas vadu "Družba".
Līdzšinējais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš šomēnes parlamenta vēlēšanās cieta graujošu sakāvi, apsūdzēja Ukrainu, ka tā tīši bloķē Krievijas naftas piegāžu atsākšanu pa cauruļvadu "Družba". Kijiva noraidīja Orbāna kritiku, norādot, ka cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā Ukrainai 27. janvārī.
90 miljardu eiro aizdevums Ukrainai tiks finansēts, izmantojot kopīgi emitētas ES obligācijas kapitāla tirgos, un atbalstīts ar pieejamo rezervi bloka ilgtermiņa budžetā.
Eiropas Komisija (EK) cer līdz jūnijam izmaksāt Ukrainai 45 miljardus eiro, bet nākamgad vēl 45 miljardus eiro.
Ukrainai aizdevums būs jāatmaksā tikai tad, ja Krievija izmaksās kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem pēc kara beigām. Vienošanās arī paredz, ka gadījumā, ja Maskava neizmaksās kompensāciju par kara nodarītajiem zaudējumiem, aizdevuma atmaksai tiks izmantoti ES iesaldētie Krievijas aktīvi.
No 90 miljardiem eiro, kas būs pieejami Ukrainai, viena trešdaļa paredzēta budžeta atbalstam, bet divas trešdaļas jeb 60 miljardi eiro paredzēti ar aizsardzību saistītiem izdevumiem.
Militārais aprīkojums, kas tiks iegādāts par šiem līdzekļiem, galvenokārt būs jāiepērk no Ukrainas vai ES valstīm. Ukraina drīkstēs izmantot šo naudu militārā aprīkojuma iegādei ārpus Eiropas tikai tad, ja nepieciešamais aprīkojums nebūs pieejams Ukrainā vai Eiropas tirgū.
