Pēdējā gada laikā siltumenerģijas tirgū ir īstenoti vairāki nozīmīgi pasākumi, kas mazinājuši Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētās problēmas, norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Ekonomikas ministrijā (EM) atzīmē, ka otrdien, 21. aprīlī, VK ir publicējusi revīziju par Rīgas siltumenerģijas iepirkuma sistēmu un faktoriem, kas ietekmē konkurenci un iepirktās siltumenerģijas cenu. Pēc EM iniciatīvas ir veikta virkne proaktīvu pasākumu, lai novērstu siltumenerģijas tarifa pieaugumu rīdziniekiem. EM ir izstrādājusi AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifa pieauguma samazināšanas modeli, kā arī panākusi, ka tarifa pieaugums ir mazāks par plānoto.
Pateicoties aktīvai EM kā akcionāra iesaistei, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais siltumenerģijas tarifa pieaugums Rīgā bija par 70% zemāks, nekā sākotnēji plānots, min EM.
Valainis norāda, ka VK revīzija sniedz visaptverošu skatījumu uz siltumapgādes sistēmas attīstības izaicinājumiem un ļauj identificēt jomas, kur nepieciešami uzlabojumi. Vienlaikus viņš uzsver, ka pēdējā gada laikā siltumenerģijas tirgū jau ir īstenoti vairāki nozīmīgi pasākumi, kas mazinājuši revīzijā konstatētās problēmas - ir stabilizējusies kurināmā tirgus situācija, ar EM iesaisti Rīgā novērsts straujš tarifu pieaugums, kā arī sākta metodisko un komercdarbības procesu sakārtošana.
Ministrijā uzsver, ka arī turpmāk EM cieši uzraudzīs situāciju un nepieciešamības gadījumā rīkosies proaktīvi, lai aizsargātu iedzīvotāju intereses un mazinātu izmaksu slogu mājsaimniecībām.
EM atzīmē, ka būtiski ir nodrošināt, lai, pilnveidojot siltumenerģijas tarifa noteikšanas metodikas, tiktu pilnībā izslēgta iespēja, ka siltumenerģijas izmaksas jebkādā veidā varētu tikt šķērssubsidētas no ieņēmumiem par elektroenerģijas tirdzniecību.
Tāpat EM norāda, ka svarīga ir Rīgas pašvaldības un Rīgas domes loma siltumapgādes sistēmas attīstībā. Ņemot vērā, ka pašvaldība ir lielākais "Rīgas siltums" akcionārs, tai ir ne tikai iespējas, bet arī pienākums rīkoties mērķtiecīgāk un aktīvāk iedzīvotāju interesēs, veicinot ilgtspējīgus, efektīvus un sociāli atbildīgus risinājumus siltumapgādes jomā.
EM, atsaucoties uz SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" aprēķiniem, norāda, ka ministrijas panāktais tarifa pieauguma samazinājums iedzīvotājiem mēnesī ļāva ietaupīt. Piemēram, 47,30 kvadrātmetru lielā nerenovētā 464. sērijas dzīvoklī rēķins par siltumu bija 110,42 eiro. Ja netiktu samazināts iepriekš pieņemtais tarifs, tad iedzīvotājam par siltuma rēķinu būtu jāmaksā 119,91 eiro, kas ir par 9,49 eiro vairāk.
Tāpat ministrijā atzīmē, ka Saeimā nolemts mainīt mājokļa pabalsta aprēķināšanas kārtību, kas iedzīvotājiem sniedza plašāku iespēju saņemt šāda veida atbalstu. Labklājības ministrija norādīja, ka mājokļa pabalsta apmērs esošajiem pabalsta saņēmējiem palielinājās vidēji par 46,15 eiro mēnesī. Tāpat tādējādi tika paplašināts pabalsta saņēmēju loks, jo mainīti mājokļa pabalsta aprēķina formulā izmantotie koeficienti.
Valdība ir atbalstījusi grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot izmaiņas mājokļa pabalsta formulā. Šādā veidā tiek palielināts mājokļa pabalsts iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, uzsver EM.
Jau ziņots, ka VK revīzijā secināts, ka, pastāvot gadiem zināmām problēmām, rīdzinieki par siltumenerģiju aizpagājušajā gadā pārmaksājuši miljoniem eiro.
VK secinājusi, ka galvaspilsētā ir potenciāls samazināt siltumenerģijas tarifu, taču tas ir iespējams tikai tad, ja gadiem zināmās problēmas beidzot risinās - sakārtojot tirgus regulējumu, pilnveidojot tarifa metodiku, veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot efektīvu konkurenci siltumenerģijas tirgū.
Situācijā, kad lietderīgi izmantojams siltums no AS "Latvenergo" termoelektrostacijas (TEC) nonāk atmosfērā, tiek iepirkta biokurināmā katlumājās ražota siltumenerģija, neveicinot efektīvu energoresursu izmantošanu, norāda revidenti.
Šī iemesla dēļ 2024.-2025. gada apkures sezonā rīdzinieki par siltumenerģiju pārmaksāja gandrīz astoņus miljonus eiro, savukārt "Latvenergo" neguva vairāk nekā sešus miljonus eiro ieņēmumus, uzsvērts revīzijā. Turklāt iesaistīto pušu sadarbības trūkuma un atšķirīgas normatīvo aktu interpretācijas dēļ "Latvenergo" ir bijušas ierobežotas iespējas Rīgai piedāvāt vairāk lētāka siltuma, secinājusi VK.
Vienlaikus bez neatkarīgo biokurināmo katlumāju dalības Rīgas siltumenerģijas tirgū rīdzinieki 2024.-2025. gada apkures sezonā par siltumenerģiju papildus samaksātu 25,2 miljonus eiro, secinājuši revidenti.
Kā norāda VK, tas apliecina, ka lētāku siltumenerģijas tarifu spēj nodrošināt tikai efektīvs siltumenerģijas tirgus mehānisms, kurā iesaistās visi tirgus dalībnieki un kurā ievēro ekonomiskā pakāpeniskuma principu.
VK ieskatā "Rīgas siltuma" izveidotais siltumenerģijas iepirkuma mehānisms ne vienmēr nodrošina lētāko pieejamo siltumu Rīgā.
