Ekonomikas ministrija (EM) ir definējusi piecus galvenos darbības virzienus, kuru mērķis ir attīstīt aizsardzības industriju, liecina Tiesību aktu portālā iesniegtais EM informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomisko attīstību".
Ziņojumā skaidrots, ka mērķis ir novirzīt vismaz 500 miljonus eiro investīcijām aizsardzības nozarē un attīstīt vietējo militāro ražošanu, vienlaikus integrējoties NATO un Eiropas Savienības (ES) aizsardzības piegādes ķēdēs.
Galvenie rīcības virzieni ir mērķētas investīcijas aizsardzības industrijas attīstībai - jaunu pētniecības un attīstības (P&A) projektu īstenošana, militārās ražošanas kapacitātes palielināšana Latvijā, administratīvo šķēršļu likvidēšana aizsardzības industrijas attīstībai, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) kontaktpunkta veidošana lielo aizsardzības industrijas projektu piesaistei un īstenošanai Latvijā, kā arī pirmās nepieciešamības preču, pārtikas produktu, medikamentu un degvielas rezervju veidošana.
Ziņojumā minēts, ka "Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025.-2036. gadam" paredz 2025. gadā izveidot investīciju piesaistes modeli, lai Latvija veiksmīgāk iekļautos starptautiskajās piegādes ķēdēs. Šajā procesā LIAA noteikta kā galvenais kontaktpunkts darbam ar ārvalstu investoriem aizsardzības un divējāda lietojuma projektos.
Vienlaikus tiek veidotas specializētas aizsardzības industrijas atbalsta programmas, tostarp turpināts EM investīciju fonds 67 miljonu eiro apmērā, kā arī EM ir rosinājusi neapgūto finansējumu ES fondos novirzīt atbalstam projektiem rūpniecisko spēju uzlabošanai 150 miljonu eiro apmērā.
Ziņojumā teikts, ka Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai pieejams atbalsts jaunu divējāda lietojuma produktu izstrādei programmā "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" trešajā kārtā. Atbalsts granta veidā līdz vienam miljonam eiro rūpnieciskiem pētījumiem, eksperimentālām izstrādnēm un tehniski ekonomiskajai priekšizpētei pieejams sīkiem (mikro), maziem, vidējiem un lieliem komersantiem. Programmas kopējais finansējums ir 29,4 miljoni eiro.
Pirmajā projektu iesniegumu atlasē atbalstīti 25 divējāda lietojuma projekti par 13,8 miljoniem eiro. Otrajā projektu iesniegumu atlasē, kas noslēdzās šogad 19. janvārī, iesniegts 71 projekta iesniegums, līdz ar to plānots, ka atbalstīs vēl vismaz 20 divējāda lietojuma projektus.
Tāpat sāktas mērķētas investīcijas aizsardzības industrijas attīstībai - patlaban novirzīti vairāk nekā 273 miljoni eiro, tostarp granti P&A divējāda lietojuma produktu izstrādei 30 miljonu eiro apmērā, kapitāla atlaide ražošanai un inovāciju aizdevumi 70 miljonu eiro apmērā, inkubācijai novirzīti divi miljoni eiro (uzsaukums 2026. gada pirmajā ceturksnī) un atbalsts pieejams 22 LIAA pārstāvniecībās, lielākiem investīciju projektiem pieejams aizdevums ar kapitāla atlaidi 67 miljonu eiro apmērā, kurā militāriem projektiem noteikta prioritāra kārtība, programma rūpniecisko spēju uzlabošanai militāriem un divējāda lietojuma projektiem 70 miljonu eiro apmērā, kā arī individuālās garantijas finansējuma pieejamības nodrošināšanai 34 miljonu eiro apmērā.
Ziņojumā norādīts, ka lielais investīciju fonds no valsts budžeta ir pieejams arī primārās lauksaimnieciskās ražošanas un militārā pielietojuma preču ražošanai. No 2025. gada novembra pieejamais finansējums ir 67,04 miljoni eiro, un projektu atlase atvērta no 2025. gada 20. novembra līdz 2026. gada 20. martam. Iesniegti projekti par kopējo investīciju apjomu 858 miljonu eiro apmērā. Pieejamais finansējums ļaus finansēt tikai aptuveni ceturto daļu no šī apjoma, kas parāda nepieciešamību nodrošināt finansējumu arī turpmākiem uzsaukumiem lielo investīciju fondā.
Mērogojamu aizsardzības industrijas projektu attīstībai paredzēts izstrādāt atbalsta programmu par kopējo finansējumu 150 miljonu eiro apmērā, sniedzot iespēju komersantiem saņemt aizdevumus ar kapitāla atlaidi projektiem, kas pārsniedz 10 miljonus eiro un sasniedz 100 miljonu eiro robežu.
AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" pašu kapitāla fondu izaugsmei un aizsardzībai plānots izstrādāt 2026. gadā. Fonda mērķis ir uz komerciāli izdevīgiem nosacījumiem ieguldīt Latvijas uzņēmumos un Latvijai nozīmīgos projektos, tostarp infrastruktūras, publiskās un privātās partnerības (PPP) un aizsardzības nozares uzņēmumos. Fonda plānotais apmērs ir vismaz 120 miljoni eiro, tostarp 100 miljoni eiro no pensiju fondiem un 20 miljoni eiro no valsts aizsardzības budžeta, ar iespēju palielināt fonda apjomu. Plānotas 20-30 investīcijas aizsardzības, enerģētikas, informāciju tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un citās strauji augošās nozarēs.
Ziņojumā norādīts, ka ieviests jauns, efektīvāks valsts naftas produktu drošības rezervju iegādes modelis un sākta pirmās nepieciešamības preču rezervju izveide. Pakāpeniski līdz 2029. gadam naftas produktu drošības rezerves 100% apmērā tiks iegādātas valsts īpašumā, kas ļaus tuvāko desmit gadu laikā ietaupīt 877 miljonus eiro.
Tāpat ziņojumā skaidrots, ka 2024. gadā izstrādāts tiesiskais regulējums, nosakot kārtību, kādā iedzīvotāji nodrošināmi ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā. Valsts pārvaldes uzdevums iedzīvotāju nodrošināšanā ar pirmās nepieciešamības precēm deleģēts SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"", kā arī sāktas īstenot organizatoriska rakstura darbības iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības precēm, tostarp izsludināta daļa iepirkumu par pirmās nepieciešamības preču iegādi.
Vienlaikus, lai aviācijas nozarei dotu iespēju optimizēt izmaksas, kas saistītas ar valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanu un uzturēšanu, reizē nepalielinot finansiālo slogu komersantiem un gala patērētājiem, kuri patērē benzīnu vai dīzeļdegvielu, ir izstrādāts tiesiskais regulējums, kas paredz atbrīvot no pakalpojuma maksas samaksas pienākuma par patērēto aviācijas degvielu, reizē paredzot, ka aviācijas nozare pati uztur drošības rezerves, teikts ziņojumā.
