Šogad Eiropas Savienībā (ES) notiek nozīmīgs pagrieziena punkts e-rēķinu aprites ieviešanā: liela dalībvalstu grupa pāriet no brīvprātīgas e-rēķinu lietošanas uz obligātu.
Ja līdz šim e-rēķini galvenokārt tika izmantoti valsts pārvaldē vai komersantu sadarbībā ar valsts budžeta iestādēm, tad no šā gada arvien vairāk valstīs stājas spēkā prasība privātajiem uzņēmumiem izrakstīt vienam otram mašīnlasāmus rēķinus.
Saskaņā ar iniciatīvu «PVN digitālajā laikmetā» (VAT in the Digital Age, ViDA) digitālā risinājuma ieviešana ir nepieciešama, lai izskaužotu PVN krāpšanu, efektīvāk administrētu nodokļus un pielāgotu PVN sistēmu digitālajai ekonomikai.
Pie e-rēķinu ieviešanas ES pionierēm — Itālijai — šogad pilnvērtīgi pieslēdzas vairākas valstis. Horvātijā no 1. janvāra visi komersanti, kas ir reģistrēti kā PVN maksātāji, ir jāizraksta rēķini elektroniskā formātā.
Polijā no 1. februāra e-rēķini kļuva obligāti lielajiem uzņēmumiem, bet aprīlī pie tiem pievienojās arī pārējie.
Francijā no 1. septembra visiem PVN maksātājiem jāspēj pieņemt e-rēķinus, savukārt lielajiem un vidējiem uzņēmumiem jāizraksta e-rēķini un jābūt spējīgiem sagatavot elektroniskās atskaites.
Grieķijā, kur e-rēķinu aprite jau darbojās gan ar valsts budžeta iestādēm, gan komersantu savstarpējos norēķinos, februārī tika noteiktas papildu prasības rēķinu izrakstīšanai, balstoties uz ieņēmumu sliekšņiem.
Vācijā prasības tiks stingrinātas nākamajā gadā; valsts pārvaldē obligāta strukturēto e-rēķinu saņemšana ir spēkā kopš 2025. gada janvāra. Tagad šī prasība tiks attiecināta arī uz privāto sektoru.
Igaunijā, Lietuvā, Somijā un Spānijā e-rēķini ir obligāti visām darījumu attiecībām ar valsts sektoru, un Igaunijā uzņēmumiem ir tiesības pieprasīt e-rēķinu no cita uzņēmuma, taču obligātā aprite tiek ieviesta pakāpeniski. Zviedrijā e-rēķini valsts pārvaldē jau daudzu gadu garumā ir pašsaprotama prakse, izmantojot Peppol tīklu.
Sākotnēji bija paredzēts, ka Latvijā e-rēķinu aprite visiem komersantiem kļūs obligāta arī no šā gada, un tādējādi mēs pievienotos ES priekšgājējiem e-rēķinu ieviešanā. Tomēr, ņemot vērā būtiskus izaicinājumus, pārejas periods tika pagarināts līdz 2028. gada 1. janvārim.
Tādējādi pašlaik e-rēķinus ir pienākums izrakstīt tikai tiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar valsts budžeta iestādēm. Šī prasība stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, un kopš tā laika budžeta iestādes pieņem tikai dokumentus, kas sagatavoti, nosūtīti un saņemti strukturētā elektroniskā formātā, kuri var tikt automātiski apstrādāti un atbilst ES standartam LVS EN 16931-1:2017.
«Visaptveroša PVN reforma ES mērogā iezīmē fundamentālu pagrieziena punktu gan nodokļu administrēšanā, gan uzņēmējdarbības operācijās visā Eiropas Savienībā. Saskaņā ar ViDA direktīvu no 2030. gada 1. jūlija starpuzņēmumu pārrobežu darījumos dalībvalstu uzņēmumiem obligāti būs jāizmanto strukturētie e-rēķini. Tas nozīmē, ka iepriekšējie PDF vai papīra formāta rēķini vairs netiks uzskatīti par pietiekamiem.
Turklāt, paralēli e-rēķinu ieviešanai pārrobežu darījumos, visām dalībvalstīm būs jāievieš digitālās darījumu ziņošanas sistēmas (Digital Reporting Requirements, DRR), kas ļaus nodokļu iestādēm saņemt būtisku informāciju par darījumiem gandrīz reāllaikā. Tādējādi gan eksportētājiem, gan importētājiem un citām uzņēmumu grupām savlaicīgi jāuzsāk sagatavošanās jaunajām prasībām un jāievieš atbilstoši risinājumi. Jumis grāmatvedības un biznesa pārvaldības sistēmu lietotājiem par to nebūtu jāuztraucas, jo mūsu datorprogrammās savlaicīgi tiek iestrādātas visas jaunākās likumdošanas prasības», — uzsvēra Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.
Prognozēts, ka, ieviešot visaptverošu e-rēķinu apriti ES, PVN plaisa radikāli samazināsies. Ziņojumā «VAT Gap Report 2025» tiek uzsvērts, ka PVN plaisa ES līmenī 2023. gadā bija par 1,6 % mazāka nekā 2019. gadā. Tomēr tā joprojām ir salīdzinoši augsta un sasniedz 9,5 %. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm neizdevās iekasēt gandrīz desmito daļu no visiem PVN ieņēmumiem, kas būtu nonākuši budžetā, ja visi komersanti godprātīgi būtu nomaksājuši nodokli.
E-rēķini samazinās iespējas izvairīties no PVN nomaksas, un tas nozīmē, ka labākajā scenārijā valstu budžeti vidēji varētu būt gandrīz par desmito daļu lielāki nekā līdz šim. Latvijas gadījumā tas būtu aptuveni 5 %, jo četru gadu laikā PVN plaisu izdevies samazināt no 10,1 % 2019. gadā līdz 5,4 % 2023. gadā. Lietuvā potenciālais budžeta pieaugums varētu sasniegt pat 15,1 %, bet Igaunijā — 10,3 %.
