Politiķi un nozares pārstāvji bija vienisprātis, ka Latvijai jāizmanto savas priekšrocības – mazs valsts mērogs, ātrāka lēmumu pieņemšana un atvērtība inovācijām –, lai piesaistītu jaunus uzņēmumus, investīcijas un augsti kvalificētus speciālistus.
UN:BLOCK Europe 2026 ietvaros notikušajās politiķu debatēs vairāku partiju pārstāvji bija vienisprātis – blokķēdes tehnoloģijas un digitālo aktīvu nozare Latvijai ir iespēja, nevis risks. Pasākuma dalībnieki uzsvēra, ka Latvijai jau šobrīd ir viens no progresīvākajiem regulējumiem Eiropā, taču valsts priekšrocības būs iespējams izmantot tikai tad, ja sekos ātrāka rīcība, skaidrāki noteikumi un ambiciozāka politika. Debatēs piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība – ZZS), politisko partiju pārstāvji Gatis Eglītis (Nacionālā apvienība – NA), Mārtiņš Krusts (Mēs mainām noteikumus – MMN) un Mārtiņš Mieriņš (Progresīvie – P), kā arī Saeimas deputāti Kristaps Krištopāns (Latvija pirmajā vietā – LPV), Aiva Vīksna (Apvienotais saraksts – AS) un Jānis Patmalnieks (Jaunā Vienotība – JV). Debates vadīja Latvijas
Blokķēdes Attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš. Vairums politiķu atzina, ka Latvijai jāizmanto sava priekšrocība – būt mazai un ātrai valstij, kas spēj pieņemt modernus regulējumus un piesaistīt starptautiskos uzņēmumus.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) debatēs norādīja, ka Latvija pēdējos gados ir izveidojusi vienu no labākajiem MiCA regulējumiem Eiropā un šobrīd tai ir reāla iespēja kļūt par reģionālu centru Web3 un fintech uzņēmumiem. Arī citi debatētāji uzsvēra, ka lielākais risks nav pašas tehnoloģijas, bet gan vilcināšanās un nespēja izmantot esošo priekšrocību. Kā norādīja Kristaps Krištopāns (LPV): “risks ir neko nedarīt”.
Gatis Eglītis (NA) blokķēdes un kripto nozari raksturoja kā nākamo finanšu inženierijas attīstības līmeni, savukārt Jānis Patmalnieks (JV) uzsvēra, ka Latvijai kā mazai un salīdzinoši ātrai valstij ir iespēja izmantot šo priekšrocību un kļūt par vienu no līderiem digitālo finanšu jomā.
Debatēs vairākkārt tika uzsvērts, ka Latvijai jau ir būtiskas priekšrocības – salīdzinoši ātra normatīvā vide, pieņemts MiCA regulējums un iespēja ar kriptoaktīviem apmaksāt uzņēmuma pamatkapitālu. Debašu dalībnieki norādīja, ka nākamais solis ir šīs priekšrocības izmantot praksē un aktīvāk pozicionēt Latviju starptautiskajā tirgū.
Aiva Vīksna (AS) debatēs uzsvēra, ka Latvijā jau ir radīts pamats jaunajai ekonomikai. Viņa norādīja, ka MiCA un DORA regulējuma ieviešana dod iespēju Latvijai kļūt konkurētspējīgākai, taču ar normatīvo vidi vien nepietiek – nepieciešams to izmantot praksē un veidot lielāku izpratni par nozares iespējām.
Īpaša uzmanība tika pievērsta arī Latvijas Bankas lomai. Vairāki debatētāji uzsvēra, ka uzņēmumiem ir svarīgi saņemt ātras un skaidras atbildes licencēšanas procesā. Tika pausts viedoklis, ka Latvijai nepieciešams stiprināt regulatora kapacitāti, lai nezaudētu konkurētspēju citu Eiropas valstu vidū.
Papildus regulējumam un licencēšanai debatēs tika uzsvērta nepieciešamība veidot daudz aktīvāku Latvijas starptautisko tēlu digitālo finanšu jomā.
Politiķi un nozares pārstāvji bija vienisprātis, ka Latvijai jāizmanto savas priekšrocības – mazs valsts mērogs, ātrāka lēmumu pieņemšana un atvērtība inovācijām –, lai piesaistītu jaunus uzņēmumus, investīcijas un augsti kvalificētus speciālistus.
Mārtiņš Krusts (MMN) debatēs norādīja, ka blokķēdes tehnoloģija pati par sevi ir instruments un izšķirošais ir tas, kā valsts to izmanto. Savukārt Mārtiņš Mieriņš (P) uzsvēra, ka jebkuram tehnoloģiskam sasniegumam līdzās pastāv arī riski, tādēļ nepieciešami pārdomāti un atbildīgi lēmumi.
Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, ko Latvijai vajadzētu darīt tālāk. Politiķi atbalstīja ideju ļaut uzņēmumiem noteiktos gadījumos maksāt nodokļus kriptoaktīvos. Tāpat plašu atbalstu guva priekšlikums attīstīt nekustamā īpašuma, akciju un citu aktīvu tokenizāciju, kas ļautu veidot modernāku un pieejamāku kapitāla tirgu.
Debatēs tika uzsvērts, ka Latvija jau ir izveidojusi vienu no progresīvākajiem MiCA regulējumiem Eiropā, taču nepieciešami arī nākamie soļi. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja, ka Latvijai būtu aktīvāk jāvirzās arī uz DORA regulējuma ieviešanu un plašāku izpratni par digitālās finanšu infrastruktūras drošību. Viņš uzsvēra, ka daudzās pasaules valstīs šādi risinājumi jau ir ikdiena, kamēr Latvijā par tiem joprojām zina salīdzinoši maz.
Noslēgumā politiķi pauda gatavību iekļaut Web3, blokķēdes un digitālo aktīvu attīstību savās nākotnes politiskajās prioritātēs. Papildus tika pausts atbalsts tokenizācijai, nodokļu nomaksai ar kriptoaktīviem un kapitāla pieauguma nodokļa samazināšanai, lai Latvija spētu piesaistīt vairāk investīciju un uzņēmumu.
UN:BLOCK Europe 2026 ir viena no lielākajām Web3 un fintech konferencēm Ziemeļeiropā, kas 1. un 2. aprīlī Rīgā pulcē vairāk nekā 2500 dalībnieku no vairāk nekā 40 valstīm – investorus, uzņēmējus, regulatorus un tehnoloģiju ekspertus.
Konferenci organizē UN:BLOCK Europe komanda sadarbībā ar Latvijas Blokķēdes attīstības asociāciju, Gravity Team, Sorainen un citiem partneriem.
Atbalsts tiek sniegts Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Latvijas valsts budžeta līdzfinansētā projekta “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” ietvaros.
