EM: Tuvo Austrumu konflikts ietekmēs lauksaimniecību un pārtikas ražošanu 0 42

Viņš skaidroja, ka Tuvo Austrumu reģionā tiek ražots nozīmīgs amonjaka un slāpekļa daudzums, kas ir galvenās sintētiskā mēslojuma sastāvdaļas.

Lai gan Latvijai sadarbība ar Tuvo Austrumu reģionu nav tik būtiska, globālā pieprasījuma izmaiņas ietekmēs arī situāciju Latvijā, sacīja Miezainis.

Runājot par Latvijas energoresursu apgādes drošuma apsvērumiem, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska norādīja, ka Inčukalna gāzes krātuvē patlaban ir sešas teravatstundas (TWh), tai skaitā 1,8 TWh valsts rezerves, un sākta iesūknēšanas sezona. Kā risku KEM norāda mainīgos tirgus signālus, kas vasaras un ziemas sezonās var radīt piesardzību krājumu veidošanai.

Savukārt elektroenerģijas ražošanas jaudas Baltijā ir pietiekamas un darba kārtībā, kā arī martā augsta hidroelektrostaciju (HES) un saules izstrāde palīdz absorbēt cenu riskus un taupīt dabasgāzi. Ziemas sezonā augsta dabasgāzes cena var novest pie elektroenerģijas cenu pīķiem, informēja Kurevska.

Viņa norādīja, ka šķeldas un granulu ieguves infrastruktūra ir pilnīgi pietiekama nacionālajām vajadzībām, bet degvielas cenu kāpums var izraisīt izmaksu pieaugumu.

Savukārt siltumenerģijai galvenie KEM saskatītie riski ir saistīti ar izmaksām dabasgāzei un šķeldai.

Runājot par KEM īstenotajiem pasākumiem enerģētikā, Kurevska informēja, ka ministrija veic energoresursu cenu pieejamības uzraudzību Latvijas un Baltijas kontekstā.

Kurevska sacīja, ka patlaban daudzām pašvaldībām ir izaicinoši atrast kvalitatīvus piedāvājumus šķeldas un dabasgāzes iegādei, kādēļ KEM apsver atbalstu pašvaldībām ar energoresursu iepirkumiem ziemai un mājsaimniecību atbalsta programmas.

Tāpat KEM kā strukturālo pasākumu izvirza vietējo energoresursu ražošanas stiprināšanu, lai mazinātu atkarību no globālām piegādes ķēdēm, un energosistēmu noturības stiprināšanu Latvijā un reģionāli.

Savukārt situācijas pasliktināšanās gadījumā KEM apsver iespēju ierobežot energoresursu patēriņu un iedarbināt Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmu (EIKIS).

Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), atsaucoties uz pašreizējo situāciju energoresursu tirgos, pauda, ka Tuvo Austrumu situācijas ietekme atspoguļosies ilgtermiņā.

Viņš atzīmēja, ka dabasgāzes darījumu cenas saglabāsies augstas vismaz līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim.

EM uzskata, ka patlaban vajadzētu lemt par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu, lai atvieglotu spiedienu uz fiziskajām personām, sacīja Miezainis.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņā augstākas cenas var palielināt PVN ieņēmumus, līdz ar to parādās iespēja mazināt attiecīgos nodokļus.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama un deputāte Linda Matisone (AS) sēdē aicināja samazināt PVN degvielai, norādot uz kaimiņvalstu piemēru.

Savukārt deputāts Jānis Vitenbergs (NA) kritizēja EM un valdības darbu, uzsverot, ka darba un lēmumu pieņemšanas temps degvielas kontekstā neatbilst cenu kāpuma ātrumam.

LETA jau ziņoja, ka no šodienas stājas spēkā Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums, kas paredz īslaicīgus pasākumus degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.

Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai - no līdzšinējiem 467 eiro uz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem. Samazinātās likmes tiks piemērotas no šodienas līdz 30. jūnijam.