Latvijas pensiju otrais līmenis pēdējos piecos gados ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure.
Vēl pirms nepilniem 10 gadiem Latvijas pensiju otrais līmenis starptautiskā salīdzinājumā neizskatījās pārliecinoši, atzīst Dundure. Pēc fondēto pensiju plānu nominālās atdeves, tas ir, atdeves, kas neņem vērā inflācijas ietekmi, rādītājiem 2018. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) "Pensions at a Glance 2019" ziņojumā Latvija ierindojās 31. vietā no 35 valstīm.
Pašlaik situācija ir pilnīgi cita, uzsver Dundure. OECD "Pensions at a Glance 2025" ziņojumā Latvija ierindota 6. vietā pēc 2024. gada atdeves rādītājiem. Tas nozīmē kāpumu par 29 pozīcijām - vienu no straujākajiem uzlabojumiem starp OECD valstīm.
Dundure skaidro, ka šādu kāpumu izdevies panākt ar mērķtiecīgu izmaiņu kopumu, kas pēdējos gados būtiski mainījis sistēmas darbību. Līdz ar to, vērtējot pensiju otrā līmeņa sniegumu, būtiski fokusēties uz pēdējo gadu rādītājiem, nevis vērtēt 25 gadu vidējos rādītājus, jo sākotnēji sistēmā bija trūkumi, kas pašlaik ir novērsti.
Turklāt Latvijas Banka pensiju politikas veidotājai - Labklājības ministrijai - iezīmējusi arī turpmākos virzienus, kur vēl ir sistēmas pilnveides iespējas. Latvijas Banka regulāri un aktīvi iesaistījusies priekšlikumu iesniegšanā, un dati rāda, ka tas nesis būtiskus sistēmas uzlabojumus un ilgtermiņa labumu sabiedrībai.
Dundure norāda, ka Latvijas pensiju sistēmas galvenais princips - jo lielākas sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas šodien, jo lielāka būs pensija nākotnē. Visu trīs līmeņu vienlaikus pastāvēšana nodrošina pensiju sistēmas stabilitāti, jo izlīdzina katrā līmenī iespējamo demogrāfisko vai finansiālo risku, kas piemīt katram no šiem līmeņiem.
Visos trīs līmeņos pensijas apmērs ir atkarīgs no veiktajām iemaksām, tādējādi tie, kas iemaksā vairāk, iegūst lielākus ienākumus pensijas vecumā, skaidro Dundure. Kopīga iezīme ir arī tā, ka visos trijos līmeņos šīs iemaksas tiek uzkrātas, nosacīti vai tieši, pelnot procentus un veidojot lielāku pensijas kapitālu.
Pensiju sistēmā, kas pastāvēja pirms trīs līmeņu pensiju sistēmas izveides, pensijas apmērs bija atkarīgs vienīgi no darba stāža un vidējās algas valstī, skaidro Dundure. Bez tam netika piedāvāta pensijas kapitāla uzkrāšana, kas ļauj katram pašam līdzdarboties sava pensijas kapitāla uzkrāšanā, sekojot finanšu kapitāla tirgus rādītājiem un, it īpaši, izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem.
Dundure vērš uzmanību, ka, laikam ejot, pensionāru skaits augs, bet strādājošo skaits - krietni samazināsies demogrāfijas situācijas dēļ. Tas nozīmē, ka, vērtējot šī brīža situāciju, nevar to līdzvērtīgi attiecināt uz situāciju tālākā nākotnē. Nākotnē pensiju pirmais līmenis nespēs nodrošināt pensiju tādā apmērā, kā tas ir pašlaik, tāpēc izveidotā sistēma paredz, ka pensiju otrā un trešā līmeņa nozīme arvien pieaugs.
Ilgu laiku pensiju otrā līmeņa ienesīgumu ierobežoja pārāk piesardzīga pieeja ieguldījumiem, atzīst Dundure, skaidrojot, ka Valsts fondēto pensiju likums vienkārši neļāva lielā apmērā ieguldīt kapitāla tirgos - tur, kur ilgtermiņā veidojas lielākā peļņa. Pakāpeniski šie ierobežojumi tika atcelti, un šodien tie vairs nepastāv.
Dundure skaidro, ka tas ir būtiski mainījis ieguldījumu struktūru - kapitāla vērtspapīru (akciju) īpatsvars portfelī pieaudzis no aptuveni 33% līdz 65%, respektīvi, lielāka daļa pensiju naudas šobrīd strādā pasaules ekonomikā, nevis stāv zema ienesīguma instrumentos.
Dundure arī norāda, ka iepriekš sistēma balstījās uz pieņēmumu, ka cilvēks pats izvēlēsies sev piemērotāko pensiju otrā līmeņa plānu. Praksē tas bieži nenotika - daudzi pensiju sistēmas dalībnieki gadiem ilgi palika konservatīvos plānos ar zemu ienesīgumu. Pašlaik pieeja ir cita - ja cilvēks, sākot darba gaitas, pats neizdara apzinātu izvēli, sistēma viņu automātiski novirza vecumam atbilstošā plānā. Turklāt kopš 2024. gada pārvaldniekiem ir tiesības un arī pienākums aktīvi uzrunāt klientus un skaidrot piemērotāku izvēli, kas ļauj uzkrāt vairāk.
"Tomēr galīgā izvēle vienmēr paliek paša cilvēka ziņā - to var izdarīt jebkurā brīdī, pieslēdzoties portālam "Latvija.lv" un izvērtējot savam vecumam un mērķiem atbilstošāko plānu," skaidro Dundure.
Viņa norāda, ka rezultāts ir izmērāms - dalībnieku īpatsvars kapitāla tirgus plānos pieaudzis no 33% līdz 45%, un šī uzlabojuma ietekmē uzkrājumi pusotra gada laikā palielinājušies par 37,5 miljoniem eiro.
Tāpat Dundure norāda, ka ilgu laiku būtiska problēma bija augstās pārvaldīšanas izmaksas. Pēdējos gados tas ir sistemātiski mainīts - ieviesti komisiju griesti, 2019. gadā tie būtiski samazināti un nupat - 2025. gadā - pārskatīti atkārtoti.
Rezultātā aptuveni 400 miljoni eiro ir ietaupīti septiņu gadu laikā, un nākamo 10 gadu laikā sagaidāms vēl vismaz 60 miljonu eiro ieguldījums. Šobrīd vidējā komisija ir ap 0,36% gadā. Dundure uzsver, ka tādējādi lielāka daļa peļņas paliek cilvēku kontos.
Papildus Dundure norāda, ka ir uzlabota arī pārvaldības kvalitāte - noteikti stingrāki atdeves mērķi, uzlaboti salīdzināšanas indeksi, kā arī radīta motivācija ieguldīt produktīvākos instrumentos.
Latvijas pensiju otrā līmeņa pamatā ir automātiska, obligāta uzkrāšana. Dundure skaidro, ka tas ir būtiski, jo pieredze rāda - ja uzkrāšana ir brīvprātīga, daudzi to neveic. Šobrīd sistēmā ir vairāk nekā 1,3 miljoni dalībnieku un uzkrājums pārsniedz 10 miljardus eiro. Tas nodrošina gan mērogu, gan stabilu pamatu nākotnes pensijām, uzsver Dundure.
Viņasprāt, nākamais būtiskais temats ir pensijas saņemšanas posms. Šobrīd uzkrājums, dodoties pensijā, lielākoties tiek "fiksēts", kas nozīmē risku pensiju līdzekļu saņemšanu brīdī, ja tobrīd finanšu tirgi ir zemākajā punktā. Turklāt, ņemot vērā, ka pensijā vidēji cilvēki pavada aptuveni 17 gadus, ir loģiski meklēt risinājumus, kas ļauj kapitālam turpināt pelnīt arī šajā laikā, uzskata Dundure.
