Šobrīd valsts īpašumā ir iegādātas 195 000 tonnas naftas produktu jeb aptuveni 53% no minimālā nepieciešamā valsts naftas produktu drošības rezervju apjoma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) atbilde Saeimas Pieprasījumu komisijai.
EM norāda, ka laika grafiks valsts naftas produktu drošības rezervju iegādei valsts īpašumā ir noteikts Enerģētikas likumā - katru gadu no 2024. gada līdz 2028. gadam valsts īpašumā ir jāpērk vismaz 15% no kopējām nepieciešamajām drošības rezervēm, lai līdz 2028. gada 31. decembrim būtu iegādātas visas jeb 100% drošības rezerves valsts īpašumā. Periodā no 2024. gada līdz 2028. gadam par apjomu, par kādu nav iegādātas drošības rezerves valsts īpašumā, tiek pirkti drošības rezervju pakalpojumi drošības rezervju izveidei jeb iespēju līgumi.
Ministrijā skaidro, ka pakalpojuma maksas likmes apmēru tieši nosaka kopējās rezervju veidošanas un uzturēšanas izmaksas, kurās būtisku īpatsvaru joprojām veido iespēju līgumi.
EM norāda, ka iespēju līgumu izmaksas saskaņā ar 2024. gada iepirkumu par valsts naftas produktu drošības rezervju iespēju līgumiem sasniedza līdz pat aptuveni 79 eiro /tonna/mēnesis (948 eiro/tonna/gadā). Turpretim "Possessor" 2024. un 2025. gadā par ziemas klases dīzeļdegvielas fizisko rezervju iegādi valsts īpašumā samaksāja aptuveni 620 - 700 eiro/tonna/gadā.
Iegādājoties nepieciešamās drošības rezerves valsts īpašumā īsākā periodā, nākamajos gados kopējās drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas izmaksas ir zemākas, jo nav jāiegādājas tik daudz iespēju līgumu, un attiecīgi straujāk var sākt samazināt pakalpojuma maksas likmi, skaidro ministrijā.
Kā norāda EM, pārejas periodā no 2024. gada līdz 2028. gadam lielāko daļu no kopējām izmaksām veido izmaksas par naftas produktu iegādi un iespēju līgumiem, kas savukārt ir atkarīgas no naftas produktu cenām tirgū. Tādējādi pakalpojuma maksas likmes dinamika galvenokārt būs atkarīga no naftas produktu cenu līmeņa nākamajos periodos un no komersantu prasītās atlīdzības par iespēju līgumiem, kā arī izmaksām par uzglabāšanas pakalpojumiem, norāda ministrijā.
Opozīcijā esošā partija "Apvienotais saraksts" (AS) vērsās ar pieprasījumu pie ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS), aicinot skaidrot situāciju saistībā ar valsts naftas produktu drošības rezervju finansēšanu, pārvaldību un ietekmi uz degvielas cenu.
Partijā aģentūrai LETA norādīja, ka, ņemot vērā straujo degvielas cenu pieaugumu un tā ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un valsts ekonomiku kopumā, ir nepieciešama skaidrība par katras degvielas cenu veidojošās komponentes pamatotību.
Ņemot vērā, ka AS saņēma atbildes uz visiem jautājumiem, partijas deputāts Andris Kulbergs (AS) trešdien komisijas sēdē norādīja, ka AS pieprasījumu neuztur.
Kā ziņots, valdībā otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto fiskāli neitrālo likumprojektu par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai par aptuveni 15%, lai mazinātu straujā degvielas cenu kāpuma ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.
Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt degvielas cenu par apmēram 8,6 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Atbilstoši FM priekšlikumam akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai samazinās no 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem.
Tāpat valdība atbalstīja akcīzes nodokļa samazināšanu marķētajai dīzeļdegvielai lauksaimniekiem. Akcīzes nodokļa likme tiks samazināta no 70 eiro līdz 21 eiro par 1000 litriem.
Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt marķētās dīzeļdegvielas cenu par aptuveni 5,9 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Plānots, ka abos gadījumos - gan dīzeļdegvielai, gan marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, samazinātā akcīzes nodokļa likme būs spēkā no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.
