Piecu gadu laikā salu pametuši vairāk nekā miljons cilvēku — tā ir plašākā emigrācijas vilna kopš 1959. gada revolūcijas.
Kubas varas iestādes vērsušās pie kubiešiem, kas dzīvo ASV un citās valstīs, ar aicinājumu investēt salu ekonomikā un šeit vadīt uzņēmējdarbību. Vienlaikus viņas uzsvēra, ka durvis ir atvērtas pat tai diasporas daļai, kas agrāk atbalstīja stingras sankcijas pret komunistiskajām varas iestādēm, raksta Reuters.
Vienlaikus varas iestādes paziņoja par nosacījumu atvieglināšanu amerikāņu uzņēmumiem un citiem ārvalstu investoriem. Taču tika norādīts, ka ASV esošie likumi joprojām ierobežo tirdzniecību un ieguldījumus sakarā ar ilggadējo embargo pret Havanu.
«Investoriem nav nekādu ierobežojumu,» — intervijā valsts televīzijai sacīja Kubas vicepremjers Oskars Peress-Oliva Fraga, kurš arī vada Ārējās tirdzniecības ministriju.
Kubai steidzami jāatjauno ekonomika, kas piedzīvo smagu lejupslīdi. Situāciju pasliktina naftas blokāde un ASV sankcijas: tās ir izraisījušas ilgstošas elektroenerģijas padeves pārtraukumus un degvielas, pārtikas un medikamentu trūkumu.
Kursas maiņa liecina, ka varas iestādes gatavas rādīt lielāku elastību nekā agrāk. Pozīcija mainījās dažas dienas pēc tam, kad Havana sāka sarunas ar ASV. Ietekmi atstāja arī Donalda Trampa administrācijas paziņojumi, ka Savienotās Valstis apsver ekonomiskās tuvināšanās iespēju nākotnes divpusējā līguma ietvaros.
Emigrantu iespēja ieguldīt salā joprojām ir Kubai jutīgs jautājums. Ilgu laiku varas iestādes ar neuzticību izturējās pret diasporas naidīgi noskaņoto daļu — tieši ārvalstīs tradicionāli skanēja aicinājumi saglabāt tirdzniecības embargo.
Kopš 2021. gada salā dzīvojošajiem ļāva dibināt un vadīt privāto uzņēmējdarbību, taču kubieši, kas dzīvo ārvalstīs, šajā sistēmā nebija iekļauti.
Ogastas Universitātes ekonomists Paolo Spadoni, grāmatas «Mūsdienu Kubas sociālistiskā ekonomika» (2014) autors, nosauca pašreizējo soli par pragmatisku, taču norādīja, ka tas bija jāveic agrāk un pēc pašas iniciatīvas, nevis maksimāla spiediena no ASV puses.
«Šī izmaiņa var kļūt par katalizatoru ciešākām ekonomiskajām saitēm starp ASV un Kubu un radīt ievērojamas iespējas amerikāņu uzņēmumiem, neskatoties uz joprojām pastāvošiem nopietniem šķēršļiem,» — sacīja Spadoni. «Tas ir svarīgs un potenciāli nozīmīgs pirmais solis.»
Peress-Oliva Fraga, kurš iepriekš NBC News intervijā stāstīja par iniciatīvas detaļām, paziņoja, ka kubieši, kas dzīvo ārzemēs, atkarībā no biznesa mēroga varēs pilnvērtīgi piedalīties dažādās valsts attīstības nozarēs.
«Mēs vairākkārt esam uzsvēruši, ka Kubas durvis ir atvērtas investīcijām no kubiešu diasporas puses. Un runa nav tikai par mazo uzņēmējdarbību. Mēs runājam arī par ieguldījumiem lielos projektos,» — norādīja viņš.
Pēc viņa teiktā, viens no prioritārajiem virzieniem paliek lauksaimniecība — piemēram, Vjetnamas uzņēmumi, kas audzē rīsus Kubā. Zeme paliek valsts īpašumā, un projekti īstenojas uz lietošanas nosacījumiem.
Kopš 2021. gada Kubu ir pametuši vairāk nekā miljons cilvēku — tā ir plašākā emigrācijas vilna kopš 1959. gada revolūcijas. Diaspora joprojām ir būtisks, taču pagaidām maz izmantots iespējamā ieguldījumu avots.
ASV prezidents Donalds Tramps pārtrauca Venecuēlas naftas piegādes Kubai un draudēja noteikt muitas maksas pret valstīm, kas turpina to pārdot salai. Tas nodarīja smagu triecienu jau tā novājinātajai ekonomikai, saasinot ražošanas un investīciju nozares problēmas.
Pēdējās nedēļās Tramps vairākkārt paziņoja, ka Kuba atrodas sabrukuma priekšā vai cenšas vienoties ar ASV. Pēdējās dienās viņš vēl vairāk pastiprināja retoriku, paziņojot, ka cer kādā formā iegūt kontroli pār Kubu un ka ar šo valsti var darīt visu, ko vēlas.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru