Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37% bērnu, aģentūru LETA informēja banka "Citadele", atsaucoties uz veikto aptauju.
Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā brīvība - katrs otrais pats lemj par savas naudas tērēšanu, secināts aptaujā.
Aptaujas dati liecina, ka iespēja rīkoties ar savu naudu Latvijā ir 90% bērnu, un tas ir būtiski, jo finanšu prasmes var apgūt tikai praksē, norāda bankas "Citadele" Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Viņa uzsver, ka regulāra kabatas nauda palīdz apgūt budžeta plānošanas pamatus, jo tā ļauj rēķināties ar noteiktu summu un plānot tēriņus. Līdztekus 24% aptaujāto vecāku norāda, ka viņu bērniem papildu kabatas naudai mēdz būt arī citi ienākumi, kas liek bērnam vēl vairāk iedziļināties savā finanšu plūsmā un izlemt, ko iesākt ar papildu ienākumiem - krāt naudu vai tērēt.
Gandrīz katrs trešais jeb 28% aptaujāto atzīst, ka bērnu ienākumi ir neregulāri. Proti, bērni pie savas naudas tiek, tikai saņemot to kā dāvanu svētkos, par palīdzību mājas darbos vai strādājot vasaras darbu un tamlīdzīgi.
Savukārt katram desmitajam skolas vecuma bērnam (seši līdz 19 gadi) nav savas naudas vispār. Igaunijā kopējā situācija ir ļoti līdzīga, taču atšķirībā no Latvijas kabatas naudu regulāri saņem 45% bērnu, informē "Citadele".
Aptaujas dati rāda tendenci - jo bērnam vairāk gadu, jo lielāku brīvību lēmumu pieņemšanā par naudu dod vecāki. Tomēr neatkarīgi no bērna vecuma vairāk nekā trešdaļa aptaujāto vecāku iesaistās atvases lēmumos par naudas tērēšanu - 24% sniedz savus ieteikumus, bet 13% gadījumu lēmums tiek pieņemts kopā ar bērnu.
Aptaujā arī secināts, ka vairāk nekā puse vecāku - 66% ikdienā seko līdzi bērnu tēriņiem un 25% to dara regulāri.
Iedzīvotāju aptauju banka "Citadele" kopā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2025. gada februārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
