Tuvā Austrumu krīze neatrisinās Krievijas ekonomikas pamatproblēmas.
Krievijai draud «nopietni zaudējumi» konflikta dēļ ap Irānu, kaut arī naftas cenas pieaug, brīdināja uzņēmējs Oļegs Deripaska. Viņš uzskata, ka energoresursu cenu šoks ilgstoši palēninās pasaules ekonomiku, un Krievija izvairīsies no lieliem zaudējumiem tikai tad, ja bāzes procentu likme būs 6% un rubļa kurss vājināsies līdz 105 rubļiem par dolāru.
«Jāatmet ilūzijas — šis pēkšņais konflikts Tuvajos Austrumos Krievijai neko labu nenesīs, lai arī naftas, gāzes un mēslojumu cenas kāpj, un šķiet, ka sankciju režīms varētu mazināties,» — rakstīja Deripaska savā Telegram kanālā.
Pēc viņa teiktā, «visiem ir acīmredzami», ka no augstajām energoresursu cenām pasaules ekonomika «nopietni un uz ilgu laiku» palēnināsies. Krievija globālā krīzē arī cietīs nozīmīgus zaudējumus, uzskata uzņēmējs.
Krievija uz krīzes sliekšņa: Valsts domē aicina gatavoties grūtiem laikiem
Deripaska pēc savas pārliecības domā, ka šādam scenārijam īpaši veicina Centrālās bankas uzsāktā rubļa nostiprināšana līdz atzīmēm zem 80 rubļiem par dolāru. Tas darīts «ar kādu neizskaidrojamu un bezjēdzīgu apņēmību», kaut gan ar to galvenās Krievijas ekonomikas nozares zaudējušas konkurētspēju ārējos tirgos, norādīja uzņēmējs.
«Kamēr nav par vēlu, mūsu makroekonomistiem no Centrālās bankas, kuri brīnišķīgi prot žonglēt ar cipariem, jāsāk domāt — un pakāpeniski, četru–sešu mēnešu laikā, jāsamazina bāzes procentu likme līdz 6% un jāļauj rubļa kursam vājināties līdz līmenim, ne zemākam par 105 rubļiem par dolāru. Tad mēs šo krīzi iziesim bez lieliem zaudējumiem,» — viņš bija pārliecināts.
«Iekaros kabatu pie tautas»: par ko aizrunājās Mišustins
Deripaska pievērsās RBK datiem, kas liecināja, ka 2026. gada janvārī krievi no kartēm un uzkrājumu kontiem izņēma 1,6 triljonus rubļu, kas kļuva par «otro lielāko izplūdi vēsturē». Viņš to skaidroja ar to, ka iedzīvotāji izjūt «drūmas perspektīvas» ekonomikai, «nomāktai ar augstajām likmēm», un pārceļ rubļus dārgmetālos, citās valūtās un nekustamajos īpašumos.
«Tas ir diezgan saprātīgs solis,» — novērtēja uzņēmējs.
Vēlāk Deripaska atkārtoja savu aicinājumu samazināt likmes un pārtraukt «bezjēdzīgi kavēt rubļa pavājināšanos», lai sagatavotu Krieviju gaidāmajai pasaules krīzei. Viņš norādīja, ka ASV neizdevās «viegli uzvarēt» Irānā un karš tikai aizdegās.
«Pastāv ļoti, ļoti liela varbūtība iznākumam, kurā pasaules ekonomika ciestu no augstajām energoresursu cenām… Tas neizbēgami skars arī mūsu ekonomiku,» — rakstīja viņš, brīdinādams, ka bez pienācīgas sagatavošanās Krievija «atkal uzkāps uz grābekļa — visiem par spīti».
«Pie naža dosies bonusi un prēmijas»: ko sagaida bizness 2026. gadā
Pēc ekspertu aplēsēm, ko minēja Deripaska, augstās likmes un «piespiedu rubļa nostiprināšanās» dēļ federālā budžeta zaudējumi jau pārsnieguši 16 triljonus rubļu.
«Vasaras atpūta — dārzos, kā senajos labajos laikos,» — ironizēja viņš.
Uzņēmējs arī apsprieda izteikumu, ka Krievijai nav citu sabiedroto, izņemot savu armiju. Pēc viņa vārdiem, tie «senči», kas tā sacīja, arī neatmeta, ka valstij «nav citu barotāju, izņemot tās pašu ekonomiku».
«Konkrētāk — galvenokārt tās privātā daļa, jo no valsts sektora krīzē — kā no kazas piens. Un privātās Krievijas ekonomikas konkurētspēju, nomākto ar apgrūtinošām banku likmēm, steidzami jāatjauno. Tāpat kā attīstības plānus Krievijai, kurus jāatjauno, ņemot vērā tuvojošos krīzi,» — secināja uzņēmējs.
«Iedzina valsti recesijā»: kā varas iestādes attaisno kaitēšanu ekonomikā
Deripaska nav pirmoreiz ass pret augstajām Centrālās bankas likmēm un pārāk augsto rubļa kursu. Janvārī viņš nosauca valsts banku kredītus par «verdziskiem» un mākslīgu rubļa nostiprināšanos — par «absolūti traku». No visu «valsts biznesa un saprāta cilvēku» vārda uzņēmējs pauda viedokli, ka kopš 2024. gada tiek izšķērdēts tas, ko Krievija «izdevās mobilizēt 2022.–2023. gadā ar tik smagu un neatlaidīgu darbu».
Pēc ASV operācijas Venecuēlā prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšanā un izvešanā 3. janvārī Deripaska prognozēja Krievijas ekonomikai problēmas, ja tajā nenotiks strukturālas pārmaiņas un ja Krievijas nafta netiks tirgota par cenu, kas nav dārgāka par 50 dolāriem par barelu.
Marta mēnesī sanāksmē par situāciju pasaules naftas un gāzes tirgū prezidents Vladimirs Putins teica, ka Krievija ne reizi vien brīdinājusi par naftas cenu lēcienu gadījumā mēģinājumiem destabilizēt situāciju Tuvajos Austrumos. Tajā pašā laikā viņš atzīmēja esošo augsto energoresursu cenu pagaidu raksturu.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/AbPaNuH0oCo?si=VqBC-RXRg9vEAA3R" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
