Ja konflikts Tuvajos Austrumos beigsies tuvāko nedēļu laikā, Latvijā inflācija šogad varētu sasniegt 3,4%, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Ministrijā norāda, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenas bija par 2,3% augstākas nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada. Pēc ministrijā minētā, šāds inflācijas apmērs bija zemākais kopš 2024. gada decembra.
FM norāda, ka samērā īsā laika periodā patēriņa cenu kāpumu izdevies būtiski piebremzēt, jo pagājušā gada oktobrī gada inflācija bija par diviem procentpunktiem augstāka un veidoja 4,3%. Tomēr mērenais patēriņa cenu pieaugums Latvijā ministrijas ieskatā, visticamāk, nebūs ilgstošs, jo pēdējo nedēļu laikā notikumi Tuvajos Austrumos rada svārstības naftas un gāzes tirgos.
Lai arī Persijas līča valstis, kuras tieši vai netieši ir iesaistītas Irānas karā, nav starp 20 lielākajiem Latvijas eksporta tirgiem, kā arī tiešais energoresursu importa apmērs no šī reģiona nav būtisks, enerģijas tirgus ir globāls un savstarpēji cieši saistīts. Tādēļ FM brīdina, ka iespējamā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību varētu būt būtiska gan šogad, gan arī nākamgad, un tā galvenokārt atspoguļosies augstākās degvielas, gāzes un siltumenerģijas cenās.
Vienlaikus ministrijā skaidro, ka negatīvās ietekmes apmērs uz ekonomiku kopumā un uz inflāciju galvenokārt būs atkarīgs no militārā konflikta ilguma un tā ģeogrāfiskās eskalācijas. Jo ilgāk konflikts turpināsies, jo izteiktāka varētu būt tā ietekme uz energoresursu cenām, kas savukārt palielinātu patēriņa un ražošanas izmaksas Latvijā un tiešā veidā atspoguļotos iedzīvotāju pirktspējā.
Patlaban naftas un gāzes tirgos cenas galvenokārt atspoguļo risku par iespējamiem piegāžu traucējumiem caur Hormuza šaurumu, nevis faktisku naftas vai gāzes deficītu. Ministrijā papildina, ka par to liecina otrdienas, 10. marta, naftas un gāzes cenu kritums salīdzinājumā ar pirmdienu, 9. martu, kas sekoja uzreiz pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par to, ka karš Irāna lielā mērā ir beidzies.
Otrdien, 10. martā, "Brent" markas jēlnaftas cena svārstās zem 90 ASV dolāriem par barelu, lai gan pirmdienas, 9. marta, rīta tirdzniecības sesijā tā pārsniedza 108 ASV dolārus par barelu. Tomēr tas vēl joprojām ir par aptuveni 18 ASV dolāriem vairāk nekā "Brent" jēlnafta maksāja pirms militārā konflikta Irānā, uzsver ministrijā.
FM papildina, ka naftas cenu pieauguma ietekmi var pamanīt arī Latvijas benzīntankos, kur pēdējo nedēļu laikā palielinājusies benzīna un it īpaši dīzeļdegvielas cena. Tas, pēc ministrijas teiktā, ir pirmais un pašreiz vienīgais negatīvais kanāls, kas ietekmē inflāciju Eiropā un Latvijā.
FM uzsver, ka pagājušā gada otrajā pusē naftas cena bija būtiski samazinājusies, jo pasaulē bija izveidoti lieli naftas rezervju apmēri, kā arī bija palielināts naftas ieguves apmērs. Vienlaikus dažas Persijas līča valstis ziņoja par atsevišķu naftas pārstrādes rūpnīcu slēgšanu tieši naftas uzglabāšanas jaudu izsīkuma dēļ, nevis militāro darbību ietekmē. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Hormuza šaurums tuvāko nedēļu laikā būs brīvi kuģojams, naftas piegādes kapacitāte pasaules tirgū varētu saglabāties augsta. Tādējādi naftas cenas varētu salīdzinoši ātri stabilizēties un pat samazināties no pašreizējā līmeņa.
Tomēr, ja konflikts turpināsies vēl vairākus mēnešus, tad negatīvā ietekme uz patēriņa cenām Latvijā atspoguļosies arī augstākās gāzes, siltumenerģijas un pārtikas cenās, kas varētu radīt būtisku cenu lēcienu, prognozē FM. Lai gan globālās naftas un gāzes rezerves ļautu īslaicīgi amortizēt šos traucējumus, tirgos būtiski pieaugtu riska prēmija par iespējamiem piegāžu traucējumiem.
Ministrijā norāda, ka gāze ir svarīga pamatsastāvdaļa minerālmēslu ražošanā, dīzeļdegviela ir būtiska lauksaimniecības darbu veikšanai, īpaši sējas un ražas novākšanas laikā, savukārt elektroenerģija ir nozīmīgs izmaksu komponents pārtikas pārstrādē. Tādējādi ilgstoša konflikta gadījumā energoresursu cenu kāpums varētu būtiski palielināt pārtikas ražošanas izmaksas un attiecīgi radīt spiedienu uz pārtikas cenām.
Šogad janvārī FM aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam. Atbilstoši prognozēm vidējā inflācija šogad gaidāma 2,9% apmērā. Tomēr notikumi Tuvajos Austrumos palielina riskus, kuri negatīvi varētu ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi un inflāciju šogad, kā arī nākamgad.
FM prognozē, ka inflācija šogad varētu sasniegt 3,4%, ja konflikts Tuvajos Austrumos beigsies tuvāko nedēļu laikā, kas būtu par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā pamata scenārijā. Savukārt, ja konflikts ieilgs un būs slēgts Hormuza šaurums, vidējā inflācija šogad būs būtiski augstāka degvielas, siltumenerģijas un pārtikas cenu pieauguma dēļ, kas atspoguļosies patēriņa cenu statistikā galvenokārt šā gada otrajā pusē.
Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2025. gada februāri - pieauga par 2,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,9%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieauga par 3,6%.
