Fiskālās stabilitātes nodrošināšanai valdībai ir jāstiprina nodokļu ieņēmumi, jāsamazina ēnu ekonomika, jāuzlabo konkurence un jānodrošina efektīvāka publisko līdzekļu izmantošana, jaunākajā monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Padomē uzsver, ka Latvijas ekonomika 2025. gadā uzrādīja mērenu izaugsmi un fiskālā situācija bija labāka, nekā sākotnēji plānots, tomēr vidējā termiņā saglabājas būtiski riski - pieaug budžeta izdevumi, turpinās izaicinājumi nodokļu ieņēmumos, inflācijas spiediens un globālās ekonomikas nenoteiktība.
FDP priekšsēdētājs Jānis Priede norāda, ka Latvijas fiskālā situācija patlaban ir stabila, tomēr vidējā termiņā pastāv vairāki riski. Šī brīža paaugstinātajā ģeopolitiskajā nenoteiktībā Latvija nevar paļauties tikai uz ekonomikas izaugsmi, lai risinātu budžeta izaicinājumus. Ilgtspējīgas publiskās finanses prasa gan konsekventu cīņu ar ēnu ekonomiku, gan skaidru izvērtējumu publisko līdzekļu izmantošanai.
Padome secinājusi, ka vispārējās valdības budžeta deficīts patlaban tiek lēsts 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb aptuveni viena miljarda eiro apmērā, kas ir zemāks par budžeta likumā paredzētajiem 2,9%.
Decembrī apstiprinātais valsts budžets 2026. gadam paredz vispārējās valdības budžeta deficītu 3,3% no IKP, ekonomikas izaugsmi 2,1% un inflāciju 2,3%. Taču, pēc jaunākajām aplēsēm, Latvijas ekonomika šogad varētu augt par 2,6%, savukārt inflācija varētu sasniegt aptuveni 2,9%, un šo abu rādītāju izmaiņas varētu nedaudz uzlabot gada fiskālos rezultātus.
FDP atzīmē, ka Latvijai nevajadzētu pieļaut otrā pensiju līmeņa uzkrājumu priekšlaicīgu izņemšanu, par ko aktualizējusies diskusija politiķu vidū. Šāda rīcība, visticamāk, radītu tikai īstermiņa ieguvumus patēriņa pieauguma veidā un vienlaikus veicinātu importa pieaugumu, kas pasliktinātu ārējās tirdzniecības bilanci. Ilgtermiņā tas palielinātu pensiju sistēmas ilgtspējas riskus pieaugoša demogrāfijas spiediena apstākļos. Padomes ieskatā Latvijā racionālāka pieeja būtu stiprināt iemaksas visos pensiju līmeņos, pieļaujot uzkrājumu izņemšanu tikai īpašos gadījumos, piemēram, kritiskas slimības gadījumā.
Padome vērš uzmanību, ka Tuvo Austrumu konflikta eskalācija palielina energoresursu cenu kāpuma riskus un var ietekmēt arī inflācijas dinamiku Eiropā. Eiropas dabasgāzes cena marta pirmajā nedēļā pieaugusi līdz aptuveni 55 eiro par megavatstundu un turpina augt, un, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kāpums jau ir sasniedzis 34%.
Lai gan Latvijā pašlaik Inčukalna pazemes gāzes krātuvē esošais apmērs ir pietiekams patēriņa nodrošināšanai šajā apkures sezonā, tuvojoties jaunajai iesūknēšanas sezonai, ilgstošs saspīlējums var nozīmēt gāzes iepirkšanu par augstākām cenām. Tas vēlāk var atspoguļoties enerģijas cenās, inflācijā un dzīves dārdzībā. Turklāt var atjaunoties diskusija par valsts atbalsta nepieciešamību mājsaimniecībām, kas ierobežotas fiskālās telpas apstākļos būs izaicinoši, uzsver padomē.
Tāpat FDP norāda, ka nepietiekama konkurence atsevišķos sektoros var būt būtisks inflācijas un cenu dinamiku ietekmējošs faktors. Padome Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026. gadam, atsaucoties uz Latvijas Bankas analīzi, norādīja, ka aptuveni 30% inflācijas pieauguma var skaidrot ar tā saukto inflācijas alkatības jeb "greedflation" komponenti, kas saistīta ar zemu konkurences līmeni tirgū. Tāpat padome arī turpmākajos ziņojumos vairākkārt uzsvērusi nepietiekamo konkurenci tautsaimniecībai nozīmīgos sektoros, un stingra vēršanās pret karteļu darbību ir viens no būtiskiem konkurences uzlabošanas priekšnoteikumiem.
Vienlaikus FDP atzīmē, ka Latvijā nodokļu ieņēmumu attiecība pret IKP joprojām ir zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). 2025. gadā konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija par 1,3%mazāki, nekā plānots, galvenokārt vājāka privātā patēriņa un mērenākas ekonomiskās izaugsmes dēļ. Kopumā nodokļu ieņēmumi pieauga līdzīgā tempā kā nominālais IKP. Vienlaikus ēnu ekonomika joprojām būtiski ietekmē nodokļu ieņēmumu līmeni, ierobežojot valsts fiskālās iespējas.
Padomē norāda, ka ēnu ekonomikas mazināšana ir būtisks solis, lai palielinātu nodokļu ieņēmumu attiecību pret IKP, tāpēc valdībai būtu jāpilnveido un jāīsteno efektīva pieeja ēnu ekonomikas ierobežošanai un regulāri jāizvērtē tās rezultāti un ietekme.
Vidējā termiņā sagaidāms arī vispārējās valdības parāda pieaugums. Lai gan Latvijā parāda līmenis joprojām ir zemāks nekā ES fiskālie kritēriji, prognozes liecina, ka turpmākajos gados tas varētu pakāpeniski pieaugt, ņemot vērā budžeta deficīta palielināšanos un augošās parāda apkalpošanas izmaksas.
Ziņojumā teikts, ka Latvijā budžeta izdevumu samazināšanā nereti izmantota mehāniska pieeja, nevis izdevumu lietderīgumā un rezultātos balstīta pieeja, tāpēc netiek pilnvērtīgi izmantots ietaupījumu rašanas potenciāls. Ņemot vērā Latvijā virzīto publisko iepirkumu sistēmas reformu, padome aicina pēc iespējas ātrāk izvērtēt jaunā publisko iepirkumu regulējuma ietekmi uz publisko līdzekļu ietaupījumu un nodrošināt, ka iepirkumu sistēmas izmaiņas veicina lielāku konkurenci, efektivitāti un caurskatāmību publisko resursu izmantošanā.
Tāpat FDP aicina stiprināt budžeta izdevumu auditu un īstenot pāreju uz rezultātos balstītu budžeta plānošanu, lai izdevumu pārskatīšana kalpotu ne tikai īstermiņa fiskālās telpas radīšanai, bet arī ilgtermiņā veicinātu publisko finanšu efektivitāti.
Vienlaikus FDP norāda, ka attīstīto valstu fiskālā politika kopš Covid‑19 krīzes kļuvusi strukturāli mazāk atbildīga. Politiskie lēmumi ir veicinājuši paļaušanos uz pastāvīgu valsts atbalstu sabiedrībā un uzņēmēju vidū, padarot fiskālo disciplīnu politiski "toksisku". Tas savukārt ir veicinājis hroniskus budžeta deficītus un strauji augošus valstu parādus, pastiprinot risku valūtu vērtības samazināšanai un potenciāli apdraudot globālās finanšu sistēmas stabilitāti. Šajos apstākļos Latvijas valdības izaicinājums ir izvairīties no globālā fiskālā "toksiskuma" vīrusa izplatīšanas Latvijā, īpaši vēlēšanu gadā.
FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.
