Pasaulei draud mēslojumu cenu lēciens, bet pēc tam — arī pārtikas cenu kāpums

Operācija «Episkā dusma» izraisīja ne tikai naftas un gāzes cenu kāpumu. Hormuza šaurums, ko bloķēja Irāna, traucē izvest ievērojamus mēslojumu un to ražošanas izejvielu apjomus. Tas notiek ļoti neizdevīgā brīdī — Ziemeļu puslodē tieši sākas sējsezona. Cenas, kas jau kopš gada sākuma kāpa, tagad strauji palielinās Tuvajos Austrumos izvērsto militāro darbību dēļ. Krievijai šī situācija nekādā veidā nedraud — valsts ir pasaulē lielākais mēslojumu piegādātājs. Taču, visticamāk, tai neizdosies nopelnīt uz globālā deficīta rēķina.

Persijas līča reģions ir pasaules centrs mēslojumu ražošanā un eksportā. Gadā Saūda Arābija, Katara un AAE saražo 50–55 milj. t produkcijas. Lielāko daļu, aptuveni 45 milj. t, veido slāpekļa mēslojumi, galvenokārt karbamīds (30 milj. t), sacīja Metals&Mining Intelligence (MMI) mēslojumu tirgus vadītājs Maksims Bratčikovs. Vēl 7–10 milj. t attiecas uz slāpekli saturošajiem fosfātiem.

Pēc Alfa bankas vērtspapīru tirgus analītikas pārvaldes vadītāja Borisa Krasnoženova vērtējuma caur Hormuza šaurumu katru gadu tiek transportēti 21–22 milj. t slāpekļa mēslojumu, kas ir aptuveni 40% no to pasaules piegādēm jūras ceļā.

Konsultāciju kompānija «Implementa» aprēķināja, ka caur šaurumu katru gadu izved 21% no pasaules amonjaka apjoma, gandrīz trešdaļu karbamīda un 46% sēra.

Līdzīgus novērtējumus pauda Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis investīciju un ekonomiskajā sadarbībā ar ārzemēm Kirils Dmitrijevs. Viņš apgalvo, ka reģions piegādā aptuveni 44% pasaules sēra apjoma, 31% karbamīda, 18% amonjaka un 15% fosfātu. «Priekšā nopietni satricinājumi izejvielu un lauksaimniecības sektorā,» — viņš uzrakstīja.

Eksporta iespējas, apbraucot Hormuza šaurumu, ir ierobežotas, skaidro MMI pārstāvis Maksims Bratčikovs. Saūda Arābija teorētiski varētu izmantot savas ostas Sarkanajā jūrā daļai kravu. Taču kuģu apdrošināšanas izmaksas pie Bab el-Mandeb šauruma, kas savieno Sarkan jūru ar Arābijas jūru, pašlaik ir ārkārtīgi augstas dēļ Jemenas hutiju darbībām, skaidro eksperts. Katarai un AAE vispār nav alternatīvu sauszemes vai jūras maršrutu masu produkcijas izvešanai — tur ir bloķēti aptuveni 20% no pasaules karbamīda eksporta.

Liela apjoma mēslojumu piegāžu apturēšana no reģiona tieši tajā brīdī, kad Ziemeļu puslodē sākas pavasara mēslošanas sezona, var novest pie būtiska deficīta un lauksaimniecības produktu cenu pieauguma, brīdina Boriss Krasnoženovs no Alfa-bankas. Konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos jau izraisīja dabasgāzes cenu pieaugumu Eiropā — virs $600 par 1000 kub. m, un nozīmīgai daļai Eiropas ražotāju zaudējumi sākas jau pie cenas virs $500. Ja saīsinās sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no Kataras, var sagaidīt turpmāku gāzes cenu kāpumu un mēslojumu piedāvājuma samazināšanos Eiropas tirgū. Pirmkārt runa ir par slāpekļa un kompleksajiem mēslojumiem, kuru sastāvā ir slāpeklis, jo dabasgāze ir galvenā izejviela to ražošanai, skaidro Krasnoženovs.

Hormuza šauruma slēgšana apdraud piegādes Indijai, Brazīlijai, Austrālijai, ASV, Taizemei un Turcijai — uz šīm valstīm kopumā stabilā kārtā krīt aptuveni 80% no līča valstu mēslojumu eksporta, norāda investīciju kompānijas «Veles Kapital» vadošais analītiķis Vasilijs Danilovs.

Maksims Bratčikovs pievieno arī Eiropas Savienību, kas ļoti ir atkarīga no importa savas ražošanas stagnācijas dēļ. Muitas nodokļi krievu produkcijai situāciju tikai sarežģī, viņš piebilda. Pilnīga Persijas līča piegāžu aizstāšana īstermiņā nav iespējama: citu lielo eksportētāju — Ēģiptes un Alžīrijas — ražošanas jaudas jau ir kontraktētas, bet Ķīna, pasaulē lielākais ražotājs, saglabā stingrus karbamīda eksporta ierobežojumus, lai nodrošinātu savu pārtikas drošību, saka Bratčikovs. «Slāpekļa trūkums graudaugu kritiskajās augšanas fāzēs samazinās ražas apjomu, kas izraisīs pasaules lauksaimniecības produktu cenu pieaugumu gada beigās,» — norāda eksperts.