Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai valdībā likumprojektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) sistēmas pilnveidi, informēja FM.
Jaunais PFI modelis paredz vairākus sistēmiskus risinājumus, informē FM. No PFI aprēķina tiek izslēgti nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, atstājot tos pilnā apmērā pašvaldību rīcībā un tādējādi stiprinot fiskālo autonomiju un sasaisti starp nodokļa maksājumu un konkrētās teritorijas attīstību. Esošajā PFI modelī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu īpatsvars veido aptuveni 8% no pašvaldību vērtētajiem ieņēmumiem.
Izstrādāts arī jauns PFI sadales algoritms, kas mazina ieņēmumu atšķirības starp pašvaldībām un ļauj atteikties no līdzšinējā dalījuma "maksātājos" un "saņēmējos", aizstājot to ar vienotu, sistēmiski saprotamu finansējuma sadales pieeju.
Piedāvātais modelis paredz arī sabalansētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadali, daļu ieņēmumu sadalot, balstoties uz faktiskās izpildes rādītājiem, savukārt otru daļu iekļaujot PFI pamatfinansējumā un sadalot atbilstoši vidējām izmaksām uz izlīdzināmo vienību.
Tādējādi PFI modelī ir iespējams atteikties no līdzšinējā pašvaldību dalījuma maksātājos un saņēmējos, aizstājot to ar vienotu, caurspīdīgu un sistēmiski saprotamu finansējuma sadales pieeju. FM ieskatā tas stiprina izlīdzināšanas sistēmas kopējo mērķi - nodrošināt līdzvērtīgu pamatpakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas.
Jaunais modelis paredz administratīvā sloga mazināšanu, tostarp integrējot PFI aprēķinā valsts finansējumu interešu izglītībai un 1.-4. klašu skolēnu ēdināšanai. Vienlaikus FM skaidro, ka izglītojamo skaita kritērija iekļaušana PFI aprēķinā ļaus atteikties no savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem no 1. klases.
FM skaidro, ka tas samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar sarežģītām norēķinu procedūrām, padara finansējuma plūsmu vienkāršāku un pārskatāmāku un ļauj pašvaldībām vairāk koncentrēties uz pakalpojumu kvalitāti.
Kontekstā ar esošo PFI modeli, kur daļa pašvaldību resursu netiek pakļauta izlīdzināšanai, arī jaunajā piedāvājumā tiek plānots saglabāt PFI sistēmā neizlīdzināmo pašvaldību ieņēmumu daļu, kuru veido nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, kā arī IIN ieņēmumi, kuru apmērs un īpatsvars tiks noteikts likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru.
Kopējais PFI pamatfinansējums tiek izdalīts uz kopējām izlīdzināmām vienībām, tā iegūstot PFI pamatfinansējuma vidējo vērtību uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā. Ņemot vērā PFI pamatfinansējuma vidējo vērtību, tas tiek sadalīts proporcionāli izlīdzināmo vienību skaitam pašvaldībā, tādējādi mazinot ieņēmumu atšķirības starp pašvaldībām. Galvenais nosacījums ir nodrošināt, ka būtiskām pašvaldības iedzīvotāju grupām - bērniem, jauniešiem, senioriem, kā arī teritorijas apsaimniekošanas vajadzībām tiek nodrošināti līdzvērtīgi resursi. To izmaiņas galvenokārt ir atkarīgas no katras teritorijas demogrāfiskā profila.
Likumprojekta izstrādes procesā ir notikušas sarunas ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Reģionālo attīstības centru apvienību, Latgales plānošanas reģionu un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienību "Rīgas metropole", izvērtējot pašvaldību sniegtos priekšlikumus un aktuālos finanšu datus.
FM informē, ka lielākā daļa pašvaldību atbalsta likumprojekta tālāku virzību, pozitīvi novērtējot sagatavotās izmaiņas PFI modelī. Vienlaikus ir pašvaldības, pamatā Pierīgas pašvaldības, kas iebilst pret piedāvātajām PFI izmaiņām un norāda uz nepieciešamību palielināt valsts budžeta finansējumu.
Starptautisko datu analīze liecina, ka Latvijas pašvaldību ieņēmumu un izdevumu rādītāji attiecībā pret iekšzemes kopproduktu atbilst Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim un pārsniedz Baltijas valstu rādītājus ar līdzīgām funkcijām, norāda FM.
Līdz ar to FM ieskatā sistēmas pilnveide primāri ir strukturāla modernizācija, lai nodrošinātu taisnīgāku un prognozējamāku sadali. Savukārt jautājums par papildu finansējuma apmēru PFI ir skatāms valsts budžeta sagatavošanas procesā, izvērtējot kopējo fiskālo telpu un visu valdības līmeņu izdevumu dinamiku.
Likumprojekts paredz finansējumu papildu atbalstam pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību. FM skaidro, ka tā galvenais uzdevums ir mazināt sociālekonomiskās atšķirības starp teritorijām un nodrošināt sabalansētu attīstību un pakalpojumu pieejamību.
Likumprojektā tiek noteikts, ka valsts budžeta finansējums pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību, tiek aprēķināts un sadalīts Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
Rezultātā pašvaldībām tiek nodrošināts ieņēmumu apjoms, kas noteikts atbilstoši nomaksātajam IIN attiecīgajā teritorijā un pakalpojumu vidējam izmaksu līmenim, papildus atbalstot pašvaldības, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību.
Lai nodrošinātu pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības veicināšanā, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar FM sagatavos priekšlikumus jauna, mērķēta atbalsta mehānisma izveidei (ārpus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas) par pašvaldību ieguldījumu ekonomikas attīstībā, tajā skaitā par izmērāmu investīciju piesaisti, jaunu darba vietu radīšanu, nodokļu ieņēmumu pieaugumu un citiem objektīvi izvērtējamiem rezultātiem, kas veicina ilgtspējīgu attīstību un augstas pievienotās vērtības radīšanu pašvaldības teritorijā, paredzot, ka finansējums tiek piešķirts uz rezultātu pamata, balstoties uz skaidri definētiem un salīdzināmiem attīstības rādītājiem.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka jaunais PFI modelis ir veidots, balstoties gan uz aktuālo statistiku, gan vairāku gadu analīzi par pašvaldību ieņēmumu un izdevumu attīstības tendencēm. Modeļa mērķis ir nodrošināt taisnīgāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku finanšu resursu sadali, kas ļauj pašvaldībām līdzvērtīgi pildīt likumā noteiktās funkcijas neatkarīgi no to fiskālās kapacitātes un sociālekonomiskajām atšķirībām.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas mērķis Latvijā, tāpat kā citās ES valstīs, ir nodrošināt pašvaldībām resursus funkciju veikšanai līdzvērtīgā un salīdzināmā līmenī, skaidro FM. Tā pamatā ir solidaritātes un fiskālā līdzsvara princips. Vienlaikus būtiski, ka PFI nav reģionālās attīstības instruments, jo attīstības veicināšanai tiek izmantoti citi mehānismi, tostarp ES fondi, aizņēmumi un publiskās un privātās partnerības projekti.
Spēkā esošais PFI regulējums tika pieņemts 2015. gadā, un kopš tā laika būtiski mainījusies ekonomiskā un fiskālā vide, norāda FM. Migrācijas, nodokļu politikas izmaiņu un administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rīgas un Pierīgas pašvaldību ieņēmumi pieauguši straujāk nekā citviet Latvijā, vienlaikus mainījusies pašvaldību izdevumu struktūra. Tas radījis nepieciešamību aktualizēt PFI kritēriju vērtības un pilnveidot sadales mehānismu, lai tas atbilstu mūsdienu izmaksām un funkciju izpildes vajadzībām.
Kopumā jaunā PFI sistēma FM vērtējumā paredz modernu, caurspīdīgu un reģionāli sabalansētu finanšu izlīdzināšanas mehānismu, kas stiprina pašvaldību fiskālo atbildību, mazina administratīvo slogu un nodrošina stabilu finansējuma vidi likumā noteikto funkciju izpildei visā Latvijas teritorijā.
