Līdz šim Valsts drošības dienests (VDD) no deviņām institūcijām, kā arī viena uzņēmuma, kas pastāvīgi sniedz pakalpojumus kritiskās infrastruktūras uzņēmuma teritorijā, ir saņēmis lūgumus piešķirt atļauju izņēmuma kārtā atļaut piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, aģentūra LETA noskaidroja dienestā.
Precīzu šādu personu skaitu VDD neatklāja, taču norādīja, ka līdz šim dienests šādu atļauju nevienam Krievijas vai Baltkrievijas pilsonim nav izsniedzis, vienlaikus daļa gadījumu vēl tiek vērtēta.
VDD vērsa uzmanību, ka atļaujas izsniegšanai ir nepieciešams kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai vadītāja sniegts pamatojums, kāpēc konkrētais Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis nav aizstājams ar citu speciālistu un kādēļ viņam būtu jāsaglabā piekļuve kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām. Papildus izvērtēšanas procesā tiek veikta padziļināta ar katru personu saistīto individuālo izlūkošanas un drošības risku izpēte.
Papildus dienests akcentē, ka Nacionālās drošības likumā noteiktās prasības liegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskām iekārtām izpilde ir kritiskās infrastruktūras objektu vadības pienākums un šādos gadījumos nav nepieciešams atsevišķs VDD atzinums vai rekomendācija.
Vienlaikus VDD, kā arī abas pārējās valsts drošības iestādes - Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Satversmes aizsardzības birojs - pēc kritiskās infrastruktūras objektu vadības pieprasījuma vērtē izņēmuma gadījuma piemērošanu konkrētām personām.
Proti, Nacionālās drošības likumā ir paredzēts, ka galējas nepieciešamības gadījumā iespējams nodarbināt Krievijas vai Baltkrievijas pilsoni kritiskās infrastruktūras objektā ar piekļuvi tā funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, saņemot valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju.
Izņēmums ir attiecināms tikai uz gadījumiem, kad citādi nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu kritiskās infrastruktūras objekta darbību. Piemēram, šai personai ir unikālas zināšanas vai prasmes konkrētajā jomā, ko nav iespējams aizvietot ar citu speciālistu. Konkrētas jomas speciālistu trūkums, vai paaugstinātas izmaksas nav uzskatāms par pietiekamu pamatojumu, lai saņemtu valsts drošības iestādes atļauju izņēmuma kārtā nodarbināt Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņus, norādīja dienestā.
VDD vērsa uzmanību, ka kritiskās infrastruktūras īpašnieki un vadītāji ir tie, kuri pārzina kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgās informācijas vai tehnoloģisko iekārtu kopumu, kuram piekļuve Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saskaņā ar Nacionālās drošības likumu ir liegta.
Kritiskās infrastruktūras īpašnieku un vadītāju rīcība un realizētie pasākumi, lai nodrošinātu Nacionālās drošības likumā noteikto normu realizēšanu, ir šo personu izvēle. Proti, Nacionālās drošības likuma norma nenosaka konkrētas kritiskās infrastruktūras īpašnieku un valdītāju veicamās darbības, bet gan mērķi, ko ir iespējams realizēt ar dažādiem pasākumiem, piemēram, personas darba vietas pārcelšanu, piekļuves aizsargājamai informācijai vai iekārtām efektīvu ierobežošanu, pārcelšanu citā amatā vai arī darba tiesisko attiecību pārtraukšanu, ja citu samērīgāku līdzekļu izmantošana nav iespējama vai saprātīga.
