Šie lēmumi izraisīja bažas dažiem analītiķiem un jauniem tirgus dalībniekiem.
Pēc daudzu gadu NATO izdevumu mērķu nepildīšanas Berlīne pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā atvēlēja simtiem miljardu eiro pārapbruņošanai.
Tomēr liela daļa līdzekļu tika iztērēta dārgām precēm, tostarp 35 ASV F‑35 iznīcinātājiem, Eurofighter Typhoon iznīcinātājiem, Chinook helikopteriem, kā arī jauniem kara kuģiem un zemūdenēm. Tiek gatavoti arī pasūtījumi tūkstošiem tanku un bruņutehnikas.
Šie lēmumi izraisīja bažas dažiem analītiķiem un jauniem tirgus dalībniekiem par to, ka Vācija iegulda pārāk daudz līdzekļu parastajos bruņojuma veidos, piemēram, tankos — galvenokārt nostādot priekšplānā piekoptos ieroču ražotājus — nevis mākslīgā intelekta darbībā balstītos bezpilota lidaparātos. To raksta Financial Times.
Atzīstot, ka diskusija pastāv, aizsardzības ministrs Boris Pistorius paziņoja, ka lielākā ES valsts "ievietos arvien vairāk līdzekļu inovācijās, vairāk investēs jaunajās tehnoloģijās, vairāk sadarbojas ar start‑up uzņēmumiem un nodrošinās lielāku sadarbību starp start‑up uzņēmumiem un Bundessveru".
Viņš sacīja: «Ja kāds pirms pieciem gadiem teiktu, ka bezpilota lidaparāti spēlēs tik svarīgu un izšķirošu lomu, neviens tam neticētu un nespētu to iedomāties».
Ko saka eksperti
Vācijas armijas vadītājs Kristians Frōdings norādīja, ka karavīriem joprojām nepieciešamas «tradicionālas sistēmas, tādas kā kaujas tanki, haubices». Bet viņš uzsvēra, ka armijai arī jāuztur novatoriskais gars un jādomā netradicionāli.
Florians Zaibels, Vācijas uzraudzības bezpilota lidaparātu ražotāja Quantum Systems līdzdibinātājs, izcēla Rheinmetall un brīdināja, ka Berlīne nepiešķir pietiekami līdzekļu autonomajām sistēmām un mākslīgajam intelektam.
Viņš sacīja: «Tērēt 500 miljardus eiro tikai no Vācijas, no kuriem 495 miljardi eiro nonāks pie Rheinmetall un līdzīgām kompānijām, — tas nav tas, kas nepieciešams… Naudas ir pietiekami, bet mēs to tērējam nepareizi. Mēs gatavojamies iztērēt simtiem miljardu eiro par aprīkojumu, kas stāvēs izgāztuvēs. Un maniem bērniem un mazbērniem tāpat nāksies strādāt, lai atmaksātu parādus bankām», sacīja viņš.
Lai gan Quantum ir viens no vairākiem jaunuzņēmumiem, kuri pēdējo mēnešu laikā saņēmuši līgumus par bezpilota lidaparātu piegādi no Bundesvera, šīs summas veido tikai nelielu daļu no valsts kopējiem izdevumiem — šogad Vācijas kopējais aizsardzības budžets ir 118 miljardi eiro.
Morics Šulariks, Kiles Pasaules ekonomikas institūta vadītājs, lēš, ka "95 vai 98 procenti" Vācijas aizsardzības izdevumu kopš 2022. gada tika vērsti uz "tradicionālām, novecojušām sistēmām".
Viņš brīdināja, ka pašreizējā pieeja nepadara Eiropu gatavu pretoties Krievijas agresijai, kā arī atstāj nepamanītas plašākas ekonomiskās priekšrocības, ko sniedz atbalsts elastīgiem un inovatīviem jauniem uzņēmumiem.
«Mums nepieciešams rezervēt daudz lielāku daļu inovāciju iegādēm, saprotot, ka daļa no šiem projektiem neizdosies. Jūs nosakāt problēmu un ļaujat privātajam sektoram pašam atrast veidu, kā to risināt, nevis vilkt garumā birokrātiskus procesus, kas no augšas uz leju uzspiež risinājumu un nosaka, kā tas jārisina», uzsvēra Šulariks.
