Latvijas uzņēmumiem, lai kāpinātu ražīgumu, ir jābūt lielākām ambīcijām augt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas mērogā, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Viņš norādīja, ka Latvijā inflācija ir augstāka nekā eirozonā vidēji, tomēr atšķirība mazinās. Jaunākie rādītāji liecina, ka Eiropā inflācija ir 1,7%, bet Latvijā 2,6%, līdz ar to atšķirība nav liela.
Kazāks skaidroja, ka ir divi galvenie elementi, kas Latvijā inflāciju dzen uz augšu. Pirmais, kas bija izteikti pērnā gada sākumā, ir pārtikas cenas. Patlaban pārtikas cenu ietekme uz inflāciju vairs nav tik liela.
"Ir otra problēma. Mēs redzam, ka Latvijā algas nu jau vairākus gadus aug krietni straujāk nekā ražīgums," teica Kazāks, uzsverot, ka algu kāpums ir laba lieta, jo cilvēki kļūst turīgāki, un algu kāpums jau vairākus gadus ir krietni straujāks nekā inflācija. Viņš arī piebilda, ka tie ir vidējie rādītāji un situācija dažādās grupās var atšķirties, bet kopumā pēdējo gadu laikā alga ir augusi vidēji par 8-10% gadā.
Kazāks skaidroja, ka tas ir uzlabojis iedzīvotāju pirktspēju, bet tajā pašā laikā ražīgums ir audzis krietni lēnāk, un tas nozīmē, ka algu kāpums kļūst par cenu kāpumu.
"Manuprāt, galvenā izvēle būtu, nevis bremzēt algu kāpumu, bet paātrināt ražīguma kāpumu, jo tāda plaisa ilgstoši turpināties nevar. Vienkārši mūsu eksportētāji zaudēs konkurētspēju, un tad ir recesijas risks. Līdz ar to galvenās lietas ir padarīt ekonomikas izaugsmi straujāku, mazinot birokrātiju, uzlabojot ražīgumu," teica Latvijas Bankas prezidents.
Kazāks minēja, ka Latvijā ir daudz labu, augsti ražīgu uzņēmumu, bet tādu uzņēmumu ir pārāk maz, un šādi uzņēmumi pret Latvijas lielumu ir pārāk nelieli. Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešami lielāki un "jaudīgāki" uzņēmumi. "Mēs varam paskatīties Lietuvas virzienā, ir arī finansējums uzņēmumu apvienošanai, kur mazākiem uzņēmumiem, apvienojoties, pārpērkot vienam otru, uzlabojot efektivitāti, uzņēmumi var kļūt lielāki. Šāds finansējums, kā mēs dzirdam no uzņēmējiem, nav pietiekams," teica Kazāks.
Viņš skaidroja, ka, piemēram, "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" varētu palīdzēt ar šāda veida finansējumu, kas varētu arī palīdzēt uzņēmumiem investēt vairāk, robotizēt vairāk, digitalizēt vairāk.
"Pasaule skrien uz priekšu. Ja mēs neskriesim, tad mēs zaudēsim," teica Kazāks, uzsverot, ka ir vajadzīgas arī ambīcijas, un tām ir jābūt lielākām ne tikai ciemā vai pilsētā vai Latvijā, bet lielākām Eiropā. Latvijas Bankas prezidents arī piebilda, ka Lietuvā uzņēmumi bieži ir krietni "bezatbildīgāki un ambiciozāki".
Kazāks pauda, ka Latvijas uzņēmumu bilances ir ļoti stipras, līdz ar to sākuma punkts ir labs. "Mēs redzam, ka bankas ir kļuvušas aktīvākas, arī mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, bet tajā pašā laikā arī Latvijas lielie uzņēmumi tomēr ir relatīvi mazi uzņēmumi, ja mēs skatāmies Eiropas līmenī," teica Latvijas Bankas prezidents, piebilstot, ka īsti lielu uzņēmumu Latvijā ir ļoti maz, un Latvijas lielie uzņēmumi parasti ir vidēja mēroga uzņēmumi Eiropā, līdz ar to mērogs ir pavisam cits.
