Republikas rūpniecība atkal strādā noliktavām.
Baltkrievijas ekonomika sāka gadu ar kritumu – janvārī IKP salīdzināmās cenās samazinājās par 1,2% salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri, ziņo Belstats. Tajā pašā laikā Aleksandrs Lukašenko paziņoja par baltkrievu algu pieauguma palēnināšanos.
Janvāra rezultāts bojā ierēdņu plānus, kuri prognozē, ka 2026. gadā ekonomika pieaugs par 2,8%.
Rūpniecība krītas, bet noliktavas piepildās
Programmas «Optimum» autors un vadītājs kanālā «Беларусы и рынок» Andrejs Mahovskis norāda sarunā ar Belsat, ka ekonomika jau pirmajā gada mēnesī saruka galvenokārt rūpniecības dēļ, kur ražošana sāka samazināties vēl pagājušajā gadā. Patiesi, samazinājums šajā nozarē sastādīja 3,4% salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri.
«Rūpniecības kritums būtu vēl lielāks, ja ne aukstums, jo vajadzēja izmantot vairāk elektrības un siltuma. Apstrādes rūpniecībā kritums sastādīja 7,5%. Tas tiešām ir ļoti daudz.
Pat ieguves rūpniecībā, kas gada beigās nedaudz auga, novērojams samazinājums. Tas nozīmē, ka ar kālija mēslojumu viss nav labi, neskatoties uz ASV sankciju atcelšanu. Kālija mēslojuma ražošana skaidri samazinājusies, jo tas ir galvenais, no kā sastāv ieguves rūpniecība», — norāda Andrejs Mahovskis.
Sarakstes biedrs atzīmē, ka samazinājumu rūpniecībā eksperti prognozēja un tas lielā mērā saistīts ar Krieviju.
«Tagad darbojas tās pašas tendences, kas bija gada beigās. Tātad Krievijas tirgus sarūk – pārdot nav kur. Es vēl gribētu pievērst uzmanību tam, ka vienlaikus ar ražošanas apjomu samazināšanos noliktavu krājumi tomēr vēl vairāk pieauga. Tagad tie jau ir gandrīz deviņdesmit procenti no mēneša ražošanas apjomiem. Tas ir vēsturisks rekords, ko vismaz es atceros», — atzīmē Mahovskis.
Uz šo problēmu pievērsās arī Aleksandrs Lukašenko sanāksmē ar ierēdņiem 17. februārī. Pēc viņa teiktā, tikai janvārī noliktavu krājumi pieauga par 800 miljoniem rubļu un sasniedza 12 miljardus rubļu.
Medija «Plan B» galvenā redaktore Olga Loiko norāda Belsat, ka tas ir ļoti daudz, pat vairāk nekā kovida laikā.
«Mums ir nevis pagaidu, bet sistēmiskas realizācijas problēmas. Mēs nevaram teikt, ka mēneša sākumā Krievijā ir gari brīvdienu periodi, tāpēc vienkārši kaut ko nepiegādājām un tas tagad pamazām ieripo. Nekas neieripo. Tas jau ir saražots, algas izmaksātas, samaksāts par izejvielām, komunālajiem, izdevumi segti, bet nekas nav pārdots. Un ja produkcija nav pārdota uzreiz, rodas jautājums, vai tā vispār tiks pārdota», — saka Olga Loiko.
Viņa ieteica ierēdņiem padomāt, kāpēc ražošanas plāna izpilde izrādījās svarīgāka par uzņēmumu stāvokli, kas noveda pie noliktavu pārsātinātības.
Pat tur, kur ir pieaugums, ne viss ir labi
Lauksaimniecības ražošana janvārī salīdzināmās cenās pieauga par 3,5%, taču arī šeit ir problēmas. To atzina arī Lukašenko. Pirmkārt, turpinās lopu mirstība, un, otrkārt, lauksaimniecības uzņēmumi ir milzīgos parādos.
«Jā, pelnām labi, bet valsts atbalsts zaudējumu kompensēšanai sastādīja 2,1 miljardu baltkrievu rubļu», — sacīja Lukašenko, komentējot pagājušā gada situāciju.
«Tātad lauksaimniecības izaugsme notiek tāpēc, ka to vienkārši piesūcina ar naudu», — uzsver Andrejs Mahovskis.
Janvārī pieauga arī mazumtirdzniecības preču apgrozījums — par 1,2%. Sarunbiedrs norāda, ka tas ir rezultāts tam, ka iedzīvotāju reālie ienākumi vēl pieaug.
Tajā pašā laikā cilvēki mazāk apmeklēja kafejnīcas un restorānus — ēdināšanas pakalpojumu apgrozījums samazinājās par 3,1%. Iespējams, tas saistīts ar aukstumu — cilvēki vienkārši mazāk iznāca ārā.
«Tas ir tikai viens mēnesis. Es neizdarītu tālejošus secinājumus, ka tas, piemēram, saistīts ar ienākumu samazināšanos. Varbūt tas tiešām ir saistīts ar aukstumu. Lai gan Krievijā — un mēs sekojam Krievijai, tikai nedaudz tai atpaliekot — decembrī Maskavā bija rekordliels bāru un restorānu slēgums. Tur noteikti visi runā par to, ka tas ir krīzes pazīme, kas tuvojas. Kad cilvēki mazāk pelna, viņi retāk iet uz restorāniem un bāriem», — norāda Andrejs Mahovskis.
Vai algu pieauguma nebūs?
Pēc Mahovska domām, Baltkrievijas ekonomiku gaida nelabvēlīgi laiki, un janvāra samazinājums ir tikai sākums.
«Mēs esam pilnībā atkarīgi no Krievijas ekonomikas, un Krievijas ekonomikā krīze tikai sākas. Un tas ir vispārējs konsenss gan neatkarīgo ekonomistu, gan prorādītāju ekonomistu vidū», — turpina eksperts.
Pat Krievijas ekonomikas ministrs Maksims Rešetņikovs paziņoja, ka Krievijas ekonomiku gaida lejupslīde, kas turpināsies līdz 2026. gada beigām.
«Baltkrievijā arī ietekmēsies Krievijas problēmas. Ko baltkrievi var sagaidīt? Lukašenko deva pavedienu šodienas sanāksmē. Viņš sacīja, ka kādā ziņā baltkrievu ienākumi pārāk strauji aug, ka visa ekonomika auga vāji – nepieciešams kaut kā sabalansēt, lai ienākumi un ekonomika augtu vienlīdzīgi. Visticamāk, jāgaida, ka vismaz nebūs tāda ienākumu pieauguma, kāds bija pēdējos divos gados», — saka Andrejs Mahovskis.
Viņš norāda, ka algas patiešām augot nepamatoti.
«Ja jūsu ekonomika aug par vienu procentu, bet algas — par desmit, acīmredzami, ka algas pieaugums ir nepamatots. Tas bija saistīts ar to, ka Baltkrievijā trūka cilvēku darbam», — uzsver sarunbiedrs.
Tātad algas auga tāpēc, ka darba devējiem bija jācenšas pievilināt un noturēt darbiniekus. Bet tas nevar turpināties bezgalīgi.
«Tāpēc algu pieauguma nebūs, bet, iespējams, būs arī samazinājums. Jo, ja ekonomika samazinās, ja jūs ražojat mazāk, pārdodat mazāk, tad nav no kurienes ņemt naudu šīm algām. No vienas puses, tas, protams, radīs kaut kādu līdzsvaru, bet, no otras puses, mēs atceramies, ka cilvēku Baltkrievijā joprojām trūkst», — saka Andrejs Mahovskis.
Viņš baidās, ka situācija, kad cilvēkiem netiks piedāvātas labas algas, novedīs pie vēl lielākas ekonomiskās migrācijas no Baltkrievijas.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/nJMiyCOn-no?si=LcD4NEsvPQBbiQmB" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
