Raktuvju nozare nes arī vides riskus.
Jau COVID-19 epidēmijas laikā Zambija kļuva par pirmo Āfrikas valsti, kura paziņoja par parāda neizpildi. Taču šodien situācija būtiski mainījusies: valsts piedzīvo ievērojamu ekonomisko uzplaukumu, un tam par iemeslu ir vara. Ķīna, ASV, Kanāda, Eiropas valstis, Indija un Persijas līča valstis cenšas nostiprināties Zambijas tirgū un nodrošināt sev stratēģiskā metāla piegādes.
«Investori ir atgriezušies», — sacīja Zambijas prezidents Hakainde Hičilema konferencē African Mining Indaba, vienā no galvenajām ieguldījumu platformām raktuvju nozarē Āfrikā. Viņa teiktajā kopš 2022. gada nozarē ieguldīts vairāk nekā 12 miljardu dolāru.
Zambija ieņem otro vietu pēc ieguves apjoma Āfrikā. Turklāt politiskā situācija valstī ir salīdzinoši stabila Āfrikā.
Šobrīd vara ir ļoti pieprasīta pasaules tirgū. To izmanto saules paneļu un vēja turbīnu ražošanā. Šis metāls veido aptuveni 15 procentus Zambijas IKP un nodrošina vairāk nekā 70 procentus eksporta ieņēmumu.
Pagājušajā gadā vara ieguves apjomi valstī pieauga par astoņiem procentiem un pārsniedza 890 tūkstošus tonnu. Varas iestādes izvirzījušas ambiciozu mērķi — trīskāršot ražošanu nākamajā desmitgadē.
Tieši raktuvju sektors pašlaik velk ekonomiku uz priekšu. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē Zambijas IKP pieaugumu 5,2 procentu apmērā 2025. gadā un 5,8 procentu apmērā šajā gadā. Tas ierindo valsti starp visstraujāk augošajām ekonomikām kontinentā.
«Sētas sēklas dīgst, un raža jau tuvojas», — sacīja Hičilema. Viņš arī paziņoja par plāniem veikt valsts mēroga ģeoloģisko izpēti, lai atklātu jaunus, vēl neapgūtus noguldījumus.
Ķīnas uzņēmumi jau sen ieņēmuši stabilas pozīcijas Zambijas vara nozarē. Tie kontrolē būtiskas daļas galvenajās raktuvēs un kausēšanas uzņēmumos. Lielo spēlētāju vidū ir arī Kanādas uzņēmums First Quantum Minerals — valsts lielākais korporatīvais nodokļu maksātājs. Investori no Indijas un Persijas līča valstīm arī paplašina savu klātbūtni Zambijā.
Arī Savienotās Valstis atgriežas valstī. Vašingtona veido stratēģiskos vara rezerves. Savukārt Tramps uzsāka iniciatīvu Project Vault 12 miljardu dolāru apmērā. Šī valsts un privātā partnerība ietver valsts lielākos uzņēmumus un ir vērsta uz kritiski svarīgu minerālu piegādes nodrošināšanu, lai samazinātu atkarību no Ķīnas.
Septembrī ASV Tirdzniecības un attīstības aģentūra paziņoja par 1,4 milj. dolāru grantu Metalex Commodities meitasuzņēmumam Metalex Africa. Līdzekļi tiks novirzīti darbības paplašināšanai Zambijā.
Par papildu vara cenu pieauguma faktoru kļuva ASV tarifi, kas ieviesti pagājušajā gadā. Pateicoties nodevām, uzņēmumi sāka aktīvi iepirkt gan pusfabrikātus, gan rafinētu metālu.
Tomēr vara drudzim ir arī izmaksas.
Eksperti brīdina par iespēju parādīties tā dēvētajam modelim «no raktuves līdz ostai» (angl. «pit-to-port»), kad izejviela tiek vienkārši izvesta uz ārzemēm bez padziļinātas pārstrādes valsts iekšienē.
Tā, pēc Daniēla Litvina, konsultāciju grupas Resource Resolutions dibinātāja, teiktā, pastāv risks, ka elites bagātināsies, bet lielākā sabiedrības daļa neizjutīs ieguvumus. Turklāt retorika par «partnerību», ko izmanto lielvaras, var slēpt parastās ekonomiskās intereses.
«Lielo varu sacensība var pārvērsties par resursu sacīksti uz nosacījumiem, kas izdevīgi starptautiskajiem uzņēmumiem, bet ne cilvēkiem ražotājvalstīs», — uzskata Deprose Mučena, Open Society Foundation programmas «Tiesību aizsardzība un ilgtspējīga attīstība Āfrikā» direktors.
Neskatoties uz bagātajiem pazemes resursiem, vairāk nekā 70 procentu no 21 miljona Zambijas iedzīvotājiem dzīvo zem nabadzības sliekšņa (Pasaules bankas dati).
Vides bojājumi arī paliek nopietna problēma. Valsts vara josla jau ilgu laiku saskaras ar piesārņojuma sekām.
Tā, 2025. gada februārī, rūdas karjerā, kas piederēja Ķīnas uzņēmumam netālu no Kitves pilsētas, aptuveni 285 kilometros uz ziemeļiem no Lusakas, plīsa rūpniecisko atkritumu komplekss. Apkārtējā vidē izplūda miljoniem litru toksisku vielu.
Izmeši iekļuva Kafuē upes pietekā — Zambijas garākajā upē un svarīgā dzeramā ūdens avotā. Zambijas lauksaimnieki iesniedza prasību par 80 miljardu dolāru summu.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/fmwlFTxoArg?si=qPPTOy_hdyliKKAJ" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
