Latvija, Lietuva un Vācija parakstījušas nodoma deklarāciju par kopīga pārrobežu Eiropas elektroenerģijas pārvades projekta "Baltic-German PowerLink" Baltijas jūrā priekšizpēti, aģentūru LETA informēja pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.
"Baltic-German PowerLink" savienos Vāciju, Latviju un Lietuvu, kā arī Baltijas jūras piekrastē esošos atkrastes vēja parkus, tādējādi stiprinot energoapgādes drošumu un energoneatkarību, norāda AST.
Trešdien, 18. februārī, Parīzē Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ministru sanāksmes laikā Vācijas federālā ekonomikas un enerģētikas ministre Katerīna Reiše, Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) un Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns parakstīja nodomu deklarāciju par starpsavienojuma izveides priekšizpēti.
Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori Vācijas "50Hertz", Latvijas AST un Lietuvas "Litgrid" līdz rudenim izstrādās projekta īstenošanas tehniski ekonomisko koncepciju, kas ļaus pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finansējumu kopīgo interešu projektiem.
Melnis norāda, ka šis hibrīdais jūras starpsavienojums stiprinātu enerģētisko drošību un enerģētikas nozares noturību, kā arī uzlabotu investīciju vidi, papildus veicinot atjaunīgās enerģijas attīstību un ilgtermiņā sniegtu pienesumu arī tautsaimniecības izaugsmei.
"Ar šo vienošanos mēs sākam izpētes procesu, kas var kļūt par pamatu projekta virzīšanai kopīgu interešu projekta statusa iegūšanai, tādējādi paverot iespējas pretendēt uz ES finansējumu," pauž Melnis, piebilstot, ka Baltijas valstis jau līdz šim ir pierādījušas spēju īstenot stratēģiski nozīmīgus enerģētikas projektus, veiksmīgi piesaistot ES līdzfinansējumu.
AST valdes loceklis Arnis Daugulis pauž, ka atjaunīgo resursu īpatsvars kopējā enerģijas bilancē ar katru gadu pieaug un AST prognozes liecina, ka jau pēc dažiem gadiem Baltija no elektroenerģijas importētāja kļūs par eksportētāju. Tāpēc ir svarīgi jau savlaicīgi plānot šīs enerģijas eksporta ceļus, ņemot vērā arī vēja parku potenciālu jūrā. Iecere ir, ka hibrīdais savienojums ļaus nodrošināt elektroenerģijas plūsmas abos virzienos, kas būtu gan ieguvums ražotājiem, gan patērētājiem Latvijā un Baltijā un stiprinās energoapgādes drošumu.
Lai gūtu kopīgu izpratni par projekta tehnisko un ekonomisko dzīvotspēju, kā arī izmaksu un ieguvumu sadalījumu, projekts iesniegts iekļaušanai Eiropas desmitgades tīkla attīstības plānā (Ten-Year Network Development Plan - TYNDP). Šajā ietvarā iespējams veikt padziļinātu analīzi par ietekmi uz ES elektroenerģijas tirgiem, piegādes drošību un nepieciešamību pēc ES finansējuma. Lēmums par projekta turpmākajiem soļiem sagaidāms 2026. gada beigās.
Atbilstoši iepriekšējiem pētījumiem un sākotnējo plānošanu, ko veikuši "50Hertz", AST un "Litgrid", "Baltic-German PowerLink" būs aptuveni 600 kilometru garš zemūdens kabeļa savienojums starp Vāciju un pieslēguma punktu sauszemē Latvijā (dienvidrietumu daļā) vai Lietuvā (ziemeļrietumu daļā). Sauszemē plānots izbūvēt elektroenerģijas mezglu, caur kuru aptuveni divu gigavatu (GW) jūras vēja jaudu varēs novirzīt gan uz Vāciju pa "Baltic-German PowerLink", gan nodot Baltijas valstu pārvades sistēmā, ko pārvalda AST un "Litgrid".
AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.
