Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Dzelzceļa likumā, kas precizē mašīnistu psihofizioloģisko pārbaužu regulējumu.
Paredzēts, ka pārbaudes drīkstēs veikt tikai Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas atzīti psihologi. Psihofizioloģisko pārbaužu mērķis būs noteikt, vai personai nav atklātu trūkumu, īpaši attiecībā uz rīcībspēju, vai citu būtisku personību ietekmējošu faktoru, kas var kavēt pilnvērtīgu un drošu pienākumu pildīšanu.
Tāpat paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks pārbaužu veikšanas prasības, kā arī atzīta psihologa statusa iegūšanas un anulēšanas prasības un kārtību.
Grozījumi arī paredz pagarināt noteikumu par aizsargjoslu izveidošanu un atlīdzību par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu izstrādes termiņu saistībā ar topošā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanu līdz 2030. gada 31. decembrim. Iepriekšējais termiņš bija šā gada 31. decembris.
Likumprojektu skatīs steidzamības kārtā jeb divos lasījumos.
Jau ziņots, ka atbilstoši "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
