Saeimas Juridiskā komisija šodien neatbalstīja "Jaunās vienotības" sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas piedāvā ieviest personisko atbildību tirgus dalībnieku amatpersonām par iesaisti karteļos publiskajos iepirkumos.
Tāpat komisija neatbalstīja saistītos grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību".
Grozījumi tika noraidīti, ieceri neatbalstot koalīcijā esošajai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis iepriekš aģentūrai LETA klāstīja, lai arī ideja kriminalizēt kartelī iesaistīto personu atbildību šķiet loģisks solis, jo dalība kartelī ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums, ZZS uzskata, ka šāda rīcība nenovedīšot pie efektīvākas karteļu sodīšanas.
Rokpelnis pauda viedokli, ka karteļu kriminalizēšana ierobežos Konkurences padomes (KP) iespējas karteļus izmeklēt, kā arī nozīmēs, ka karteļa juridiskai pierādīšanai būtu nepieciešams lielāks pierādījumu apjoms nekā līdz šim.
Politiskais spēks atbalsta turpmāku kartelī iesaistīto uzņēmumu izslēgšanu no dalības valsts iepirkumos un kartelī iesaistīto uzņēmumu amatpersonu administratīvo atbildību, ierobežojumu ieņemt konkrētus amatus, kā arī pierādījumu aprites nodrošināšanu starp izmeklējošām iestādēm, klāstīja Rokpelnis.
"Jaunās vienotības" sagatavoto grozījumu mērķis bija pastiprināt šobrīd noteikto atbildību, lai nodrošinātu taisnīgu un samērīgu sodu par izdarītajiem pārkāpumiem un atturētu personas no šādu pārkāpumu veikšanas.
Aizliegtas vienošanās iepirkumos ir nodarījumi, kas apdraud valsts ekonomisko drošību, radot materiālus zaudējumus un kaitējumu valsts, vietējo pašvaldību un sabiedrības interesēm. To rezultātā patērētāji maksā augstāku cenu par preci vai pakalpojumu. Patlaban par šādiem pārkāpumiem Konkurences padome (KP) var sodīt uzņēmumus, taču fiziskās personas, kuras faktiski vienojušās par cenām vai dalības noteikumiem, paliek nesodītas, norādījusi JV.
Politiskais spēks uzsvēris, ka jaunais regulējums nemainīs kārtību attiecībā uz uzņēmumiem - to atbildību joprojām administratīvā procesa ietvaros izskatīs KP. Grozījumi tapuši, konsultējoties ar Tieslietu ministriju.
Kriminālatbildības noteikšanu personām, kas iesaistītas karteļos, atbalsta koalīcijā esošie "Progresīvo" deputāti.
"Progresīvie" norādījuši, ka vairākums Saeimas deputātu 2024. gada decembrī neatbalstīja priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos starp pretendentiem publiskajos iepirkumos.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un KP pēc tam izplatīja kopīgu paziņojumu, uzsverot, ka grozījumi bija būtiski, lai atvieglotu izmeklēšanu par krāpnieciska rakstura noziegumiem publiskos iepirkumos. Par dalību publisko iepirkumu karteļos fiziskām personām šobrīd paredzēta administratīvā atbildība.
Tikmēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) nesen sociālajos medijos pauda viedokli, ka Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas. Viņa informēja, ka ir vienojusies ar Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Andreju Judinu (JV), ka šis jautājums tiks atkārtoti skatīts tuvākajā laikā. "Te svarīga diskusija gan par esošo normu piemērošanu tiesā, gan par atbildības pastiprināšanu," pauda premjere.
Siliņa atgādināja, ka JV iepriekš tika virzījusi priekšlikumu, ka par aizliegto vienošanos kā smagāko konkurences tiesību pārkāpumu nepieciešama kriminālatbildība.
Tāpat vēstīts, ka KP 2021. gadā ar KNAB savāktās informācijas palīdzību atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.
Desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Vairākas no tām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu.
Administratīvā apgabaltiesa noraidīja būvfirmu pieteikumu par KP 2021. gada 30. jūlija lēmuma atcelšanu būvnieku karteļa lietā.
Savukārt AT ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par KP lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. AT lielākās problēmas saskatīja tajā, ka pierādījumi karteļa pierādīšanai savākti krimināltiesiskām metodēm, bet likums tādas iespējas neparedzot.
AT traktējumā, gan KP, gan Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas KNAB veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus. AT vērtējumā, tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšana neiekļaujas Operatīvās darbības likumā uzskaitītajos mērķos un uzdevumos, kuru sasniegšanai pieļaujams izmantot sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju.
AT uzstāj, ka šādu informāciju, pat ja tā ir pievienota kriminālprocesa materiāliem, nevar brīvi nodot tālāk izmantošanai tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar operatīvās darbības uzdevumiem. Pretējā gadījumā tas paverot "plašu un nekontrolētu iespēju operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju, neierobežojot datu veidu un apjomu, caur kriminālprocesu nodot nenoteiktam saņēmēju lokam izmantošanai faktiski jebkurā citā procesā, kurā tā it kā būtu nepieciešama". Tas radītu būtisku patvaļīgas iejaukšanās un pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas risku un neatbilstu likuma kvalitātes kritērijam attiecībā uz paredzamību, pārliecināta tiesa.
AT uzsvērusi, ka operatīvās darbības pasākuma rezultātā iegūtā informācija arī pēc tās pievienošanas kriminālprocesa materiāliem, kā tas bija noticis izskatāmajā gadījumā, saglabā īpašo tiesisko statusu un izmantošanas ierobežojumus.
Turklāt AT judikatūrā jau agrāk atzīts, ka operatīvā sarunu noklausīšanās ir veicama vienīgi, lai atklātu noziegumus, bet ne kriminālpārkāpumus. Tā kā likumdevējs ir vairākkārt apzināti noraidījis iespēju kriminalizēt darbības, kas attiecas uz aizliegtu vienošanos konkurences tiesībās, to atklāšanai operatīvās darbības veikt ir aizliegts, uzstāj AT.
AT pauda, ka tiesiskajā regulējumā nav noteikts skaidrs pamats tam, kas ļautu operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju nodot KP izmantošanai administratīvajā procesā.
Pieteicējiem nelabvēlīga sprieduma gadījumā būtu jāmaksā sods un šie uzņēmumi nedrīkstētu piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret tiem varētu sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.
