Ja turpināsies pašreizējās elektroenerģijas patēriņa tendences, tad pēc 2040. gada neviena valsts nevarēs iztikt bez atomenerģijas, intervijā Latvijas Radio sacīja AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Runājot par pašreizējām elektroenerģijas patēriņa tendencēm, Čakste norādīja uz augsto elektrifikācijas līmeni un izcēla lielo enerģijas daudzumu, kas tiek tērēts mākslīgā intelekta tehnoloģiju darbināšanai. Tikai ar atjaunojamajiem energoresursiem - vēju un sauli - tam visam nepietiks, prognozēja "Latvenergo" vadītājs.
Vienlaikus klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis Latvijas Radio (ZZS) norādīja - ja sabiedrībā ir vērojama tik liela pretestība vēja parku būvniecībai, tad kurš būs gatavs dzīvot blakus atomelektrostacijai. Skaidrs, ka atomelektrostacijai būtu jāatrodas vietā, kur ir piemērota infrastruktūra, tai skaitā elektropārvades līnijas, un tas nebūs dziļi mežā, kur to neviens neredzēs, sacīja ministrs.
Otrs lielākais izaicinājums, pēc Meļņa domām, varētu būt mazo modulāro atomreaktoru būvniecības pašizmaksa, kas nebūt nav zema. Viņš uzsvēra, ka galvenais atomenerģijas ieguvums būtu zemās izmaksas, bet, raugoties uz pašreizējo situāciju, cenas ir diezgan augstas un grūti prognozējamas.
Kā ziņots, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno par 1,425 miljoniem eiro pasūtīt izvērtējumu par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.
KEM publicējusi paziņojumu par piegādātāju apspriedi iepirkumam "Izvērtējums par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā", un konkursu plānots izsludināt februārī.
Elektroniskajā iepirkumu sistēmā pieejamajā konkursa tehniskajā specifikācijā teikts, ka izvērtējuma virsmērķis ir nodrošināt visaptverošu, uz datiem balstītu analīzi, kas kalpotu par pamatu politikas veidošanai un lēmumu pieņemšanai par mazo modulāro reaktoru (SMR) kodolenerģijas attīstību Latvijā.
Konkursa uzvarētājam būs jāveic visaptverošs izvērtējums par SMR kodolenerģijas ieviešanas iespējām Latvijā, aptverot tehniskos, juridiskos, vides, sabiedriskos, finanšu un ekonomiskos aspektus.
LETA jau vēstīja, ka valdība 2025. gada maijā uzdeva KEM līdz 1. septembrim sākt darbu kodolenerģijas programmas sākuma posma sagatavošanā, kā arī vērtēt sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā.
Novembrī KEM ziņoja, ka ir sazinājusies ar Igaunijas Klimata ministriju par Igaunijas plānotajām darbībām saistībā ar kodolenerģijas attīstību, tostarp regulējuma un uzraudzības sagatavošanu.
